-
Endokrīnās sistēmas patoloģijas
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 4 | |
ENDOKRĪNĀS SISTĒMAS PATOLOĢIJAS | 6 | |
1. | ENDOKRĪNĀ SISTĒMA | 6 |
1.1. | Hipofīze | 6 |
1.2. | Adenohipofīzes hiperfunkcija | 8 |
1.3. | Akromegālija | 8 |
1.4. | Adenohipofīzes hipofunkcija | 9 |
1.5. | Neirohipofīzes hipofunkcija | 10 |
2. | EPIFĪZE | 11 |
3. | VAIROGDZIEDZERIS funkcija | 12 |
3.2. | Citas vairogdziedzera slimības | 14 |
4. | EPITĒLIJĶERMENĪŠI | 14 |
4.1. | Epitēlijķermenīšu hiperfunkcija | 15 |
4.2. | Epitēlijķermenīšu hipofunkcija | 15 |
5. | AIZKUŅĢA DZIEDZERIS | 16 |
5.1. | Aizkuņģa dziedzeris | 17 |
6. | VIRSNIERES | 19 |
6.1. | Virsnieru garozas hiperfunkcija - Kušinga sindroms | 20 |
6.2. | Konna sindroms | 21 |
6.3. | Adrenoģenitālais sindroms | 22 |
6.4. | Virsnieru garozas hipofunkcija - Adisona slimība | 22 |
6.5. | Virsnieru serdes hiperfunkcija – Feohromocitoma | 23 |
7. | DZIMUMDZIEDZERI | 24 |
7.1. | Dzimumdziedzeru hiperfunkcija | 25 |
7.2. | Dzimumdziedzeru hipofunkcija | 25 |
7.3. | Aptaukošanās | 26 |
Izmantotā literatūra | 28 |
Endokrīno jeb iekšējās sekrēcijas sistēmu veido vairāki dziedzeri, kuru sekrēts – hormons – ar asinsstraumi nokļūdams dažādās organisma daļās, nodrošina homeostāzi (organisma iekšējās vides līdzsvaru). Tas notiek,
Regulējot šūniņu caurlaidību un
Piedalās fermentatīvos procesos.
Daudzi hormoni paši vielmaiņā nepārveidojas, bet darbojas tikai kā katalizatori. To lielākā daļa izdalās ar urīnu.
Medicīnas praksē hormonus lieto dažādu slimību ārstēšanai. Hormonu terapiju izmanto, lai aizstāti trūkstošos hormonus, stimulētu kāda dziedzera pavājinātu funkciju vai nomāktu pārmērīgu funkciju, kā arī lai ietekmētu dažādi, it sevišķi alerģiska rakstura, slimību norisi. Endokrīnajā sistēmā ietilpst hipofīze jeb smadzeņu piedēklis, epifīze jeb čiekurveida ķermenis, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, aizkuņģa dziedzeris, virsnieres, olnīcas, sēklinieki, placenta. Ievērojama nozīme endokrīnajās norisēs piemīt starpsmadzeņu hipotalāmiskajam apvidum, kura darbība cieši saistīta ar hipofīzes funkcijām.
Hipofīze ir apmēram 10 mm plats, 12-15 mm garš un ap 0,5 g smags orgāns, kurš novietots galvaskausa dobumā zem galvas smadzenēm spārnkaula turku sedlos. Sievietēm grūtniecības laikā hipofīze palielinās, tās svars dubultojas, bet pēc dzemdībām tā atkal samazinās, taču sākotnējo lielumu parasti nesasniedz. Hipofīzē labi atšķirama liela priekšējā daiva – adenohipofīze, šaura vidus josla – intermediārā daļa (pars-intermedia) un pakaļējā daiva – neirohipofīze.
Adenohipofīze satur 50-60% tā saucamo hromofobo šūniņu, kuru citoplazma vāji krāsojas un no kurām vēlāk diferencējas hromofilās šūniņas. Hromofilo šūniņu citoplazmā ir daudz granulu. Pēc granulu tieksmes labi krāsoties ar tādu vai citu krāsu izšķir eozinofīlās un bazofīlās šūniņas. Vidējās daivas epitēlijšūniņas satur mukoīdus gļotām līdzīgas vielas. Neirohipofīze sastāv no neiroglijas un dažādu lieluma šūniņām ar izaugumiem – pituicītiem, kas novietojas starp šķiedrām. Starp pituicītiem, kas novietojas starp šķiedrām uzkrājas dzelteni brūngans pigments. Ar nervu šķiedrām un asinsvadiem hipofīze saistīta ar hipotalāmusu, tādējādi fizioloģiskas norises hipotalāmusā ietekmē hipofīzes darbību. Savukārt hipofīzes producētie hormoni ietekmē un regulē pārējo endokrīno dziedzeru darbību un dažādas citas norises organismā.…
Organismā šūnu metabolismu regulē nervu sistēma un endokrīnā sistēma. Dažas bioloģiski aktīvas vielas darbojas reizē gan kā nervu sistēmas mediatori, gan arī kā hormoni. Abu sistēmu augstākais integrējošais centrs ir hipotalāms. Agrāk par hormoniem sauca bioloģiski aktīvas vielas, kuras tiek sacernētas īpašos orgānos un ievadītas tieši asinsritē un kuras darbojas uz citiem orgāniem un audiem kā ķīmiski efektori. Vēlāk tika noskaidrots, ka daļa hormonu rodas tieši asinīs un audos no tā sauktajiem prohormoniem. Nav tādu orgānu, nemaz neskaitot endokrīnos dziedzerus, kurā neizstrādātos iepriekš minētās vielas. Sakarā ar to radušās domstarpības jēdziena „hormons” definīcijā un šī termina lietošanā. Hormoni savās rašanās vietās parasti uzkrājas niecīgos daudzumos. Izņēmums ir vairogdziedzera hormoni tiroksīns un trijodtironīns, kuru krājumi vairogdziedzera koloīdā tireoglobīna veidā var būt ievērojami. Tie var nodrošināt organisma vajadzības apmēram 2 nedēļas. Ārpus endokrīnajiem dziedzeriem zināmas hormonu rezerves veidojas, tiem saistoties ar proteīniem vai lipīdiem. Asinīs hormoni iekļūst dažādā veidā. Tie var, piemēram, no nešķīstošām formām pārvērsties šķīstošās formās, secernējošās šūnās hormoni var uzkrāties granulās, no kurām tie iekļūst asinsritē ar eksocitozes palīdzību, citos gadījumos notiek hormonu pasīva ieplūšana asinīs. No hormonu producēšanās vietām uz attiecīgo orgānu un audu tiecamšūnām hormonu transportē asinis, limfa un ekstracelulārais šķidrums. Hormonu lielākās daļas transportā piedalās tā sauktās transportolbaltumvielas. Jāuzsver, ka saistībā ar šīm olbaltumvielām hormoni nav bioloģiski aktīvi un tiem arī nav nozīmes atgriezenisko saišu regulācijas mehānismos. Tomēr nelieli hormonu daudzumi asinsritē var būt arī nesaistītā veidā, un tieši šiem nesaistītajiem hormoniem ir galvenā nozīme iepriekš minētajos regulācijas mehānismos. Hormona līmenis asinīs ir atkarīgs no tā, cik daudz hormonu tiek producēts attiecīgajā endokrīnajā dziedzerī, kā arī no hormona metabolisma un ekskrēcijas ātruma. Hormonu degradācija un inaktivācija notiek vai nu tiecamaudos vai aknās un nierēs. Peptīdu hormoni parasti tiek inaktivēti ar proteāžu palīdzību tiecamaudos, vairogdziedzera hormoni tiek dezaminēti un dezaktivēti aknas, kur tiek reducēti un hidrolizēti arī asteroīdu hormoni.
- Endokrīnās sistēmas patoloģijas
- Nervu sistēma
-
Stress un tā vadīšana
Реферат13 Управление, Психология, Медицина, гигиена, анатомия
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nervu sistēmas īpašības
Реферат для университета5
-
Nervu sistēmas īpatnības
Реферат для университета8
-
Betijas Ņūmenas veselības aprūpes sistēmas modulis
Реферат для университета7
Оцененный! -
Betija Ņūmena. Sistēmas modulis
Реферат для университета11
-
Balsta un kustību sistēmas ietekmējošie faktori
Реферат для университета7