Enerģētiskā drošība

Secinājumi
Var secināt, ka Eiropas Savienības tālredzīgā enerģētiskās drošības stratēģija pagaidām parāda Eiropas atkarību no citām valstīm un reģioniem, kur importē 53 % no energoresursiem, ko tā patērē. Atkarības mazināšanas risinājumi ir pietiekami sarežģīti un laikietilpīgi, kas var apgrūtināt dažas Eiropas enerģētiski mazāk attīstītās valstis, to starp Baltijas valstis.
Var redzēt, ka jau nacionālā līmenī Igaunija, Latvija un Lietuva dažādi un savādāk skatās un enerģētisko drošību. Baltijas valstis īsti neizmanto savas iespējas iegūt enerģētisko atbalstu no kaimiņvalstīm un koalīcijas partneriem. Baltijas valstīm ir vairāk un aktīvāk jāiesaistās sarunās par energoapgādes drošību no tuvākajiem reģioniem, lai atrastu līdzsvaru savās attiecībās ar Krieviju, un būt mazāk atkarīgai no tās. Baltijas valstu enerģētisko neatkarību iegūt ir praktiski neiespējami. Baltijas valstu savstarpējās sadarbības kapacitāti energodrošības jautājumu risināšanā var vērtēt kā zemu, tomēr Baltijas valstīm reģionā būtu nepieciešams veidot kopīgu Baltijas valstu enerģētikas stratēģiju.
…