Ērces ir parazīti, kam, lai eksistētu, nepieciešams sūkt mugurkaulnieku asinis. Kaut arī ērces ir vēljoprojām sastopamas it visur, kur vien spēj pastāvē1t(eksistēt)dzīvība, parazītiskās ērces ir ļoti nozīmīgas, jo tās var ļoti stipri kaitēt cilvēka un dzīvnieka veselībai kā arī augiem. No visām esošajām parazītiskajām ērcēm Latvijā cilvēkam visbīstamākās ir ganībērces, Jo tās var pārnēsāt smagu infekcijas slimību ierosinātājus. Ganībērču ķermenis ir ovāls, tumšbrūns. Ganībērces ir assinsūcējas, un asiņu sūkšanas laikā ir ispējamība ka cilvēka organismā var nokļūt slimību ierosinātāji. Divas viss izplatītākās ganībērču sugas ir suņu ērces un taigas ērces. Ērcēm patīk nekopti(aizauguši)meži. Taigas ērces biežāk mīt jauktu koku mežos ar bagātu pamežu, vietās, kur ir daudz kritušu koku un aizaugušu krūmu. Suņu ērces visai bieži mīt(dzīvo)pilsētu mežos, viensētu, ganību tuvumā, nekoptos parkos, aizaugušos piemājas dārziņos. Saulainās dienās ērces ir aktīvākas rītos un vakaros, jo tās izvairās no karstās saules un izžūšanas. Visu dienu ērces ir aktīvas tikai apmākušās dienās. Ērču kāpuriem un nimfām asiņu maltīte ir vajadzīga , pirms tie met ādu, bet imago(mātītēm)-pirms olu dēšanas. Uzreiz mātīte pēc olu dāšanas iet bojā. Ganībērcēm ir interesanta ”gaidīšanas poza”, kad tās gaida savu upuri.…
