Aizvien biežāk cilvēki pielieto datorus savā ikdienas dzīvē, kas ievērojami to atvieglo, bet vienlaikus nes līdzi arī dažādas ar veselību saistītas problēmas. Pasaulē datorus sāka plaši lietot 60., 70. gados, un pirmām kārtām visi zinātnieki pievērsa uzmanību elektromagnētiskā lauka izpētei. Tomēr ilgstošie pētījumi pierādīja, ka starojuma intensitāte nepārsniedz pieļaujamās normas robežas un praktiski neietekmē veselību. Vēlāk saistībā ar datoriem sāka parādīties pētījumi par atsevišķu skeleta-muskuļu sistēmas daļu pārslodzi, kā arī par redzes traucējumiem.
Tā, piemēram, Zviedrijā veiktie pētījumi parādīja, ka starp datoroperatoriem visbiežākās ir sūdzības par sāpēm un nogurumu kakla-plecu rajona muskuļos (49 procenti) un mugurkaula jostas daļā (40 procenti). Līdz pat 80 procentiem no Ziemeļamerikas biroju darbiniekiem sūdzās par sāpēm un diskomfortu muskuļos, acu spriedzi un nogurumu. Novērojumi rāda, ka šīs sūdzības ir tieši saistītas ar nepilnībām darba vietas iekārtošanā, mēbelēm un telpas izvēlē. 1996. gadā Latvijas Medicīnas Akadēmijas (AML) studenti veica pētījumu, lai atklātu visbiežākās sūdzības starp datoru lietotājiem AML. Aptaujas rezultāti liecināja, ka 24 procenti sūdzās par sāpēm kakla-plecu rajonā, ko saistīja ar pārmērīgu galvas noliekšanu darba laikā, 29 procentiem novēroja sāpes ceļos, jo tie lietoja pārāk augstu krēslu, bet 42 procentiem aptaujāto bija sūdzības par diskomfortu plaukstu locītavās nepareiza plaukstu atbalsta dēļ (M. Veldre).…