Estētika ir filozofiska zinātne par estētisko dabā, sabiedrībā, par materiālo un garīgo darbību, par kopējiem jaunrades principiem pēc skaistuma likumiem, par attīstības likumsakarībām un estētikas apziņas funkcionēšanu, tai skaitā arī mākslas kā specifiskas dzīves attēlošanas formu. [3, 6.lpp] Estētikā izmanto šādas kategorijas- skaistais, cildenais, traģiskais, komiskais. Savā darbā es vēlos nedaudz apspriest šīs kategorijas, tuvāk atspulgot šo kategoriju būtību, tuvāk aprakstīt piemērus pie šīm kategorijām un izteiks savas domas.Leonardo da Vinči glezna „Mona Liza” (1502-1506;koks, eļļa)
Skaistais tā ir estētikas kategorija, kurā tiek atspoguļoti un novērtēti priekšmeti un parādības no estētiskā ideāla viedokļa. [3,21.lpp] Skaistais ir izzināta, apgūta parādība, kurā nav nekā biedējoša vai atbaidoša. Skaistais atspoguļo dažādu elementu pilnīgumu, individualitāti un jutekliskumu. Estētikā skaisto var saskatīt dažādās sfērās- cilvēka dvēselē un ārienē, cilvēka radošajā darbībā, mākslā, mūzikā, dabā.
Kā vienu no skaistuma etaloniem es minētu Leonardo da Vinči gleznu Mona Liza (Attēls nr.1), kas ir ne vien mākslinieka slavenākā glezna, bet arī visapbrīnotākā un skatītākā glezna pasaulē. Par to, kas ir tēls šajā gleznā ir ļoti daudzas versijas, taču par to, ka gleznā ir attēlota brīnumaina, smalka, reizē arī vienkārša sieviete, nešaubās neviens.
Glezna ir izstrādāta ar lielu pacietību, iztēli un emocijām. Lai gan gleznota tumšās krāsās, glezna nerada drūmu noskaņu. Gleznā parādās gaisīguma un viegluma sajūta.
Mona Liza pārņem cilvēku ar savu dziļo acu skatienu un neizzināto smaidu. Smaids sejā nav izteikti manāms, tas ir viegls, noslēpumains un viltīgs.
Lūkojoties gleznā mani pārņem dažādu kontrastu emocijas- patīkamas, taču reizē ar drūmas noskaņas garšu, vieglas un reizē sarežģītas, taču visvairāk mani pārņem noslēpumainības sajūta.…