Tehnika, tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Nemitīgi pieaug arī to izmantošanas iespējas. Pati par sevi kāda metode, tehnika, tehnoloģija neizraisa ētiskas dabas diskusiju. Tā sākas tad, kad cilvēks sāk jaunatklājumus izmantot kāda sava mērķa vai nodoma sasniegšanai. Kā, kādam nolūkam viņš tos izmantos? Cik tas būs kaitīgi, nekaitīgi, noderīgi, nenoderīgi, ietekmējoši, neietekmējoši attiecībā pret viņu pašu? Pret sabiedrību? Jautājumi apsteidz cits citu. Tādējādi, ētikas pārdomas blakus ekonomiskām, politiskām, ekoloģiskām u.c. nepieciešamas, lai gūtu pilnīgāku pamatojumu un attaisnojumu jebkurai darbībai arvien straujāk pieaugošajā jauno tehnoloģiju laukā.
Ekonomikas loma ar tehniku un tehnoloģijām saistītos jautājumos ir milzīga. Nerunājot jau par to, ka tā pati lielā mērā ierosina tehnikas attīstību, ekonomika sasaista ražotāju, pakalpojumu sniedzēju ar gala patērētāju- tādējādi nonākot līdz saistībām visas sabiedrības mērogā. Tādēļ jāievēro liela piesardzība, jaunu tehnoloģiju un tehniku ievedot un izmantojot ekonomisko aktivitāšu procesos.
Ētika un tehnika.
Runājot par ētiku saistībā ar tehniku, galvenais ir laika faktors. Nepieciešama ir domāšana ar tālu skatu nākotnē- stratēģiskajā plāksnē.
Par piemēru var ņemt, teiksim, gēnu tehnoloģijas. Šeit skaidri jo skaidri redzams, ka nedrīkst pamatīgas, ilglaicīgas domāšanas vietā aprobežoties ar tiekšanos pēc ātras peļņas. Bieži ir nepieciešamas grūti apstrādājamas, sevišķi laikietilpīgas koncepcijas.…