Ētikas dilemma - bērna attiecības ar ēdienu pirmsskolā

Tādā veidā arī atbilde nebūs šajai bērna neēšanai. Vēl gudrs risinājums, ko aizguvu no Dzene materiāliem ir tāds – ar bērniem kopā veidot salātus, vai kādus citus vienkāršus ēdienus, jo pat tiem kuriem salāti negaršo, tos beigās ēd. Tas ir tādēļ, ka ēdiena smarža kairina kunģi un ēdienu taisot bērnam sagribēsies ēst, kā arī tas ir vienkārši un bērnam interesanti. Vēl sava praksē noteikti izmantotu ideju par krāsu nedēļu, kurā bērniem jāizgaršo dažādas krāsas, piemēram, sarkana. Tad būtu uz galda paprika, ābols, tomāts utt. Kas bērnam radītu ļoti lielu interesi. Lai arī izklausās viegli šie risinājumi, bet tomēr manuprāt tas tā nav, jo ar vecākiem tas ir ļoti grūts un atbildīgs darbs, it īpaši, ja esi students, kas nesen uzsācis mācības un jau strādā mācību iestādē. Bet ši problēma ir risināma, vismaz ar laiku.
Atgriežoties tēmā par saldumiem, manuprāt galīgi nav pieņemami bērniem dalīt saldumus par to, ka viņi ir ko izdarījuši. Man pašai ir bijusi saskare ar to, kā bērni pēc tam uzvedas un noteikti šī nav vislabākā metode, lai liktu bērniem paveikt kādu noteiktu darbu. Šie bērni kuriem netika iedots kāds gardums palika agresīvāki vai sāka paši meklēt kur šie gardumi atrodas, un ja atrada, tad paši paņēma. Vēl varētu piekrist tam, ka bērniem iedod kādu kārumu motivācijai un enerģijai un nedalot kurš sliktāks un kurš labāks. Pilnīgi pieļaujami ir tas, ka bērni savās dzimšanas dienās atnes kādus kārumus un pacienā pārējos, vai, piemēram, Ziemassvētkos.
Mani secinājumi par šo tematu, tagad, kad esmu palasījusi dažādus informācijus avotus par šo tēmu ir šādi. No sākuma noteikti ir jāaprunājas ar vecākiem un jāsaprot, ka ar varu mēs bērnam nevaram spiest ēst, bet gan vecāki, gan mēs pedagogi un topošie pedagogi varam izmantot dažādas interesantas metodes, lai šiem bērniem ēšanu padarītu daudz patīkamāku un pilnvērtīgāku. …