Svarīgi ir apzināties to, kāda ir akcionāru morālā atbildība restrukturizācijas situācijā un kādu lomu spēlē morālie apsvērumi investīciju procesā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Institucionālie investori pašreiz ir lielākie fondu biržu spēlētāji un tie arvien lielāku lomu spēlē tieši korporāciju pārņemšanā. Tie galvenokārt iegulda līdzekļus īstermiņa posmā ienākumu gūšanai. Tādā veidā tos lielākoties nevarētu uzskatīt par investoriem, bet gan par spekulantiem. Ja nodokļu sistēma būtu organizēta tā, ka nesekmētu īstermiņā gūt lielus ienākumus, tad šie "investori" būtu daudz lielākā mērā ieinteresētāki kompānijas nākotnē un daudz vairāk rūpētos par tās dzīvotspēju ilgā laika periodā. Kompāniju menedžeri būtu spiesti panākt daudz lielāku savas darbības efektivitāti un ievērot morāles principus, ne tikai pakļaujoties kompānijas iekšējam spiedienam, bet arī no šo akcionāru puses. Ja investori veltītu daudz lielāku uzmanību tieši šim kompānijām un to darbības efektivitātei ilgtermiņā, tad tie paši pretotos tam, ka kompānijas menedžeriem tiek piedāvāti "zelta izpletņus".
Kaut gan institucionālie investori iz rāda tirgū lielu ietekmi, tomēr lielākā daļa kompāniju atrodas mazo investoru rokās, izmantojot institucionālos investorus, kas rīkojas ar to pensiju, apdrošināšanas un savstarpējo ieguldījumu fondiem utt. Šo attiecīgo fondu menedžeri savā rīcībā ievēro to, ka tai ir jāvairo ieguldītāju ienākumi.
Tādēļ rodas jautājums: kāda tad ir investoru morālā atbildība?…
