No tā laika kungs nekādu ēdienu nesviedis laukā” . Manuprāt, ļoti labs piemērs. Sulainis parādījis savu gudrību, pielietojot humoru. Tas nav vienīgais stāsts par to, cik amizantā veidā padotie piemānījuši savus kungus. Un, manuprāt, tas ir apsveicami, jo gadu gadiem kungi tikai ņirgājušies par kalpotājiem, nostādījuši sevi augstāk par visiem, bet re – kalpotāji nemaz nav dumji. Gudrība sniedz papildus iespējas, paver pasauli plašāk. Brīžiem pat nākas tēlot muļķi, kas ir visgudrākā lieta, ko var darīt. Manis pašas teiciens: “Ja dažreiz izliksies par neaptēstu, tiksi vaļā no daudzām problēmām” un, man šķiet, ka tas tikai norāda uz gudrību. Un tomēr, būt attapīgam, tas nav talants, kas nāk no dabas, to ir jāattīsta. Jāiegūst zināšanas, pieredze. Jāatceras, ka izmantojot gudrību, dzīvē var sasniegt daudz vairāk nekā tad, ja nav vēlmes attīstīties un augt. Tavas smadzenes ir tavs labākais draugs.
Nav tādas pareizās vai nepareizās vērtības, ir tikai individuālās morāles normas. Pasakas palīdz izprast nemainīgās ētikas vērtības un apliecina to pārmantojamību un nepārtrauktību. Neatkarīgi no tā, kādas nu kuram ir noteicošās lietas dzīvē, mēs visi tomēr tiecamies uz kaut ko vienu – laimi. Kur tā rodama? Ir tikai vērīgi jāieklausās sevī un, iespējams, arī tautas pasakas var palīdzēt rast atbildi.
…