20.gadsimta vēsture ir pierādījusi, ka minoritāšu jautājums var pārvērsties par valstu iekšējām problēmām. Tas var veidot pat sarežģītas attiecības starpvalstu mērogā.
Latviešu tautas nacionālā cīņa par Latvijas neatkarības atjaunošanu (1987.-1991.g.) saviļņoja arī Latvijas vēsturiskās minoritātes (tās veidoja savas kultūras biedrības, organizācijas).
Minoritātes deva daudzus pazīstamus "dziesmotās revolūcijas" cīnītājus - Mavriku Vulfsonu, Rutu Marjašu, Marinu Kosteņecku u.c.
Pēc 1991.gada Latvijā nav konfliktu ar vēsturiskajām mazākumtautībām, taču sarežģītas attiecības sāka veidoties ar minoritāšu pārstāvjiem, kuri ieradās Latvijā pēc 1945.gada un turpmākajā stagnācijas laikā.
Tādēļ arī viens no pirmajiem uzdevumiem Latvijas Republikā izvirzījās atjaunot Latvijas demokrātisko, nacionālo valsti, kuru veidoja latviešu pamatnācija kopā ar savām vēsturiskajām etniskajām mazākumtautībām (protams, atbilstoši 90.-to gadu attīstībai).
Šis jautājums ir vēl vairāk aktualizējies sakarā ar Latvijas Republikas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, kura ir skaidri formulējusi, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jārespektē un ir jārisina ES izstrādātie dokumenti par "Minoritāšu tiesībām uz aizsardzību" un tie ir jāattiecina ne tikai uz valstu vēsturiskajām mazākumtautībām, bet arī uz visiem iedzīvotājiem, kuri pašreiz dzīvo valstī un neveido valsts pamatnācijas. Jautājuma aktualitāte noteica manu pētniecības darba tēmas izvēli.
Domāju, ka risinot šo sarežģīto problēmu, noteikti ir nepieciešams iedziļināties starpnacionālo attiecību attīstības vēsturiskajā aspektā, īpaši Latvijas Republikas demokrātijas posmā (1920.-1934.g.), jo lielā mērā minoritāšu savstarpējo attiecību risinājums šai laikā Latvijā bija paraugs Eiropā.
Problēma ir plaša, tāpēc savā darbā izvēlējos tikai divu Latvijā dzīvojošu minoritāšu izpēti, ko noteica sekojoši aspekti:
1)minoritātes starpkaru posmā veidoja 1/4 daļu no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. No tām lielākās bija ebreju un krievu minoritātes (1935.gadā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā bija 10,5%, ebreju īpatsvars 4,79%),
2)šīm divām minoritātēm bija liela loma sabiedriski politiskajā un saimnieciskajā dzīvē. Ebreji ieņēma vadošās pozīcijas lielrūpniecībā, banku kredītu sistēmā, brīvajās profesijās,
3)mazākumtautību jautājums bija arī viens no politiskās cīņas jautājumiem,
4)problēmas dziļākai izpētei un zinātniskā darba iemaņu veidošanā izmantoju arī latviešu preses izdevumus, kuriem bija liela ietekme Latvijas sabiedriskajā dzīvē,
5)vēlējos uzzināt, kādus etniskos stereotipus veidoja latviešu prese, tādējādi varbūt labāk izprotot daudzas pašreizējās konkrēto minoritāšu problēmas.
Darbs veidots 5 nodaļās.
1.nodaļā Latvijas Pavalstniecības likums etnisko minoritāšu jautājumā (1919.-1934.g.).
22.nodaļā ebreju un krievu demogrāfiskais raksturojums Latvijas Republikā.
33.nodaļā ebreju un krievu īpatsvars Latvijas ekonomikā 1920.-1934.g.
4.nodaļā ebreju un krievu politiskā dzīve un apziņa Latvijas Republikā.
5.nodaļā pētāmo etnisko grupu izveidotais stereotips latviešu presē.
Pēdējā nodaļā ir izveidoti stereotipi, ko bija radījusi latviešu prese, kā arī mēģināšu izsecināt latviešu preses reproducēto paša latvieša paštēlu.
Atsauces dotas darba nobeigumā.
Avotu un literatūras analīze raksturota atsevišķā nodaļā. Darbu noslēdz Pielikums - tabulas, dokumentu kopijas, attēli, diagrammas, kas uzskatāmāk ilustrē un pamato analīzi.
Rakstot darbu, izmantota dažāda literatūra. Pētot un vērtējot tieši vietējo ebreju un krievu stāvokli Latvijā, izmantoti L.Dribina, V.Volkova, I.Apines darbi, kas atrodami žurnālos "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis", "Latvijas Vēsture", kā arī grāmatās V.Volkovs "Krievi Latvijā", Leo Dribins "Ebreji Latvijā", Leo Dribins "Eiropas valstu minoritāšu tiesības" un rakstu krājums "Nacionālā politika Baltijas valstīs".
Pētot krievu un ebreju minoritāšu stereotipu izveidošanos Latvijā 1930.-1934.g., izmantoti Latvijas Republikas laikraksti - radikālais "Ugunskrusts", labēji pilsoniskais "Latvis", patriotisko centra grupu "Latvieša Balss" un "Centra Balss", lielās bezpartejiskās dienas avīzes "Jaunākās Ziņas" un "Kurzemes Vārds", kreisais "Siciāldemokrāts".…
