Ievads
Ilgdzīvošanas problēma vienmēr raksturo konkrētas valsts, reģiona iedzīvotāju garīgo un fizisko veselību, norāda riska faktorus un situācijas, ir tieši saistīta ar medicīniskiem, ētiskiem, filozofiskajiem aspektiem, tāpēc šis temats ir aktuāls sabiedrībā.
Cilvēce visā tās pastāvēšanas laikā cenšas pagarināt dzīves laiku – ar medicīnas panākumiem, sociāliem nosacījumiem, uztura kvalitāti, - bet no citas puses, cilvēks kļūst atkarīgs no šiem faktoriem. Pēc būtības, medicīnas uzdevums ir „nesavlaicīga” vecuma, vārguma un cilvēka nāves novēršana, jebkādu destruktīvu procesu etioloģijas maksimāli iespējama palēnināšana cilvēka organismā.[3, 25]
Vācu zinātnieks Avgusts Veismans apgalvo, ka novecošanas mehānisms izstrādājās evolūcijas procesā kā dzīvnieku sugas attīrīšanas veids no veciem īpatņiem, kas faktiski nogalināja sugas ar bojāto ģenētisko materiālu. Bet no citas puses, novecošana nav vajadzīga, jo ja tās nebūtu, tad populācijā būtu vairāk veselu sugu un tas būtu dabai izdevīgs. Tāpēc savulaik ar nemirstības eliksīra izgatavošanu nodarbojušies gan senatnes zinātnieki un alķīmiķi, gan ārsti un pūšļotāji, gan karaļi un dzimtcilvēki, bet tagad ar to nodarbojas mediķi, bioloģi, ekologi, ģenētiķi un t.t. Darbā tiek piedāvāts ieskatīties visu šo speciālistu mūsdienīgajos panākumos un noskaidrot pamatfaktorus, kas ietekmē cilvēka dzīves ilgumu.
Darba mērķis: Noskaidrot faktorus, kas ietekmē cilvēka ilgdzīvošanu.
…