Barjerskriešana kā atsevišķa disciplīna pirmo reizi tika pieminēta 19.gs. sakumā Anglijā.
Angļu treneris F.Vebsters raksta : „Jau 1837.gadā Ītonas koledžā notika sacensības barjerskriešanā.”
Literatūrā ir ziņas , ka pirmo reizi sacensības barjerskriešanā ir notikušas 1853.gadā.
Pirmais ticamākais rekords pieder angļu sportistam A.Danielam. 1864.gadā. viņš uzvarēja pirmajās 120 jardu barjerskriešanas sacensībās ar rezultātu 17 un ¾ sekundes. Tajā laikā attālums starp barjerām nebija noteikts un rezultāts galvenokārt bija atkarīgs no sportista prasmes pārvarēt barjeras ar abām kājām. 1866.gadā A.Krums un S.Džeksons barjeru pārvarēšanas tehniku uzlaboja: vēziena kāja tika iztaisnota ceļa locītavā. 1891.g. amerikānis Koplends lika pamatus pareizai atspēriena kājas darbībai – iznesot to uz priekšu saliektu ceļa locītavā. 1866.gadā pirmo reizi mēģināja izstrādāt barjerskriešanas sacensību noteikumus . Oksfordas universitātes izdotajos sacensību neteikumos teikts, ka barjeru augstumam jābūt 3 pēdām un 6 collām.
Pirmās barjeru konstrukcijas būtiski atšķīrās no mūsdienu barjerām. Tā laika barjeras veidoja nekustīgi zemē iedzīti mieti. Nākošais barjeru konstrukcijas variants bija pārnēsājami šķēršļi , kas atgādināja „āzi” malkas zāģēšanai.
Pēc 1900.dgadā jau parādījās daudz vieglākas barjeras, kas atgādināja apgāztu „T” burtu. Uz skrejceliņiem tika novietotas katram sportistam atsevišķas barjeras. Šo barjeru konstrukcijas uzlaboja uzstādot to uz šarnīriem – izveidojot kā krītošu.
Tikai 1935.gadā tika pieņemta Hilmera „L” veida konstrukcija. Uz apakšējiem barjeru galiem bija uzlikts smagums. Šīs barjeras gāzās, ja uz to iedarbojās ar 3,2 kg lielu spēku. Šāda veida barjeras ar nelielām izmaiņām pastāv arī šodien.
Pirmā barjeru pārvarēšanas tehnika bija lēciens pār barjeru , pieraujot kājas pie krūtīm. Nākošais tehniskais solis bija piezemēšanas uz vēziena kājas.
Anglijā tas notika aptuveni 1840.gadā, bet ASV tikai 20 gadus velāk. 1866.gadā angļu barjerskrējēji A.Krums un S.Džeksons barjeras pārvarēja iztaisnojot vēziena kāju un augumu noliecot uz priekšu. Tajā laikā angļu sportisti kļuvuši labākie pasaulē, bet vēlāk labākus rezultātus sasniedza amerikāņu barjeristi.(skat. 1. pielikums).
1898.gadā A.Krencleins 110 m barjerskrējienā sasniedza rezultātu 15.2 sek.
1908.gadā. Smitsons ar savu rezultātu 15.0 pierādīja savu vārdu pareizību, ka labākus rezultātus sasniegs tas, kuram barjeskriešanas tehnika līdzināsies sprinta skrējienam, ko viņš arī centās nodemonstrēt.
…
