Latvijā ir ļoti daudz mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu, kuru starpā valda ļoti sīva konkurence. Firmām ir jāatrod noieta tirgi savām precēm, kā arī regulāri jāiepērk ražošanas izejvielas un jāveic regulārie maksājumi (nodokļi, darba algas, samaksa par pakalpojumiem). Lai konkurences apstākļos varētu piesaistīt klientus, viens no veidiem kā to izdarīt, ir sniegt klientiem garākus rēķinu apmaksas termiņus. Taču šādas situācijās uzņēmums pats var palikt bez apgrozāmajiem līdzekļiem, un var nespēt pats savlaicīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Lai uzņēmuma darbība neapstātos būtu nepieciešamas papildus finansējums. Taču, lai piesaistītu papildus finansējumu, piemēram, kas varētu būt kredīts, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek pieprasītas ķīlas, garantijas vēstules, galvotāji vai cita veida nodrošinājumi. Bet ja uzņēmumam, nav ko ieķīlāt un galvotāji neatrodas, bankai nav pamata, lai piešķirtu kredītu, jo tam nebūs seguma. Šādiem uzņēmumiem banka var piešķirt overdraftu. Tā ir summa, kuras robežās banka kreditē norēķinu konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma. Taču tas ir nenodrošināts aizdevums, kuru parasti piešķir uz laiku, ne ilgāku par 12 mēnešiem, un kura dzēšanai tiek izmantoti visi naudas līdzekļi, kas ienāk norēķinu kontā. Taču par šāda veida naudas aizņemšanos bieži tiek aprēķināti lieli procenti. Otrais variants būtu, ja uzņēmums ņemtu bankā kredītlīniju. Kredītlīnija ir tikai naudas aizdošana, taču arī tai ir nepieciešams nodrošinājums. …
