Fantastika—daiļliteratūras paveids, kurā autora izdomājums sniedzas no dīvaini-neparastu, neticamu parādību attēlošanas līdz īpašai – izdomātai, nereālas „brīnumainas pasaules” radīšanas.
Fantastiku atšķir no pārējiem žanriem tas, ka tai ir pārdabiskā fenomena uzstiepšana reālisma naratīvam. Tas izraisa fenomenu, kas ne tikai nav izskaidrots, bet arī nesaprotams no lasītāja viedokļa. No šī izejot, fantastika ir starp fantāziju, kur pārdabiski spēki un tēli ir pieņemami un pavisam saprātīgi nereālisma naratīva izdomātā pasaulē, un maģisko reālismu, kur pārdabisko spēku fenomens ir izskaidrots un pieņemts kā normāla parādība.
Grāmatā ''Kas ir fantastika?'' J. Kargaļickis raksta, ka '''tas vai cits darbs paliek fantastikas robežās līdz tam laikam, kamēr pārliecināšanas līdzekļi – lai cik reāli tie nebūtu pēc būtības – kalpo tieši fantastikai. Tur, kur šis princips tiek izjaukts, fantastiskais pieņēmums tūlīt pat atklāj savu labilitāti. Viņš atdalās no sava darba reālās būtības un kļūst par vienkāršu literāru nosacītību. Tamlīdzīgās lietās fantastika vairs nenosaka neko. Ja autoram ir vajadzīgs tikai literārs paņēmiens, tad ir pilnīgi vienalga, no kurienes šis paņēmiens ir aizgūts.'' …