Diezin vai dažu gadu atpakaļ Latvijā varēja atrast daudzas mazumtirdzniecības nozares, kurās tirdzniecības punktu skaits attīstītos tikpat strauji kā farmācijas biznesā. Vairākumā nozaru tirgotāju skaits pēc sākotnēja bumveida lēciena parasti ir vai nu stabils, vai pat samazinās - konkurence izspiež vājākos. Farmācijas jomā bija pavisam citādi.
Šodien mazās aptiekas niecīga apgrozījuma dēļ nespēj pastāvēt kā atsevišķi uzņēmumi. Liela daļa vienas aptiekas īpašnieku patlaban ir tikai formāli saimnieki, kas nonākuši zaļu lieltirgotāju un tīklu veidotāju kalpība.
1 . RENTABLA NOZĀRE.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 1997.gada sakumā Latvijā bija 654 licencētas aptiekas, bet 2001 gadā jau 908.
Ja aptieku skaits palielinās, likumsakarīgi būtu pieņemt, ka nozare ir rentabla. Mēs dzīvojam pēc tirgus ekonomikas likumiem, kas nosaka, ka jauni operatori neiesaistās nozarēs, kas ir nerentablas. Pamēģināsim veikt nelielu aprēķinu.2000.gadā kopējais medikamentu apgrozījums mazumtirdzniecības cenās Latvijas aptiekās bija 80 miljoni latu. Vidējais vienas aptiekas apgrozījums bija 95 tūkstoši latu ( 820 aptiekas gada beigās).No tiem tīrie ieņēmumi aptiekas uzturēšanai – aptuveni 24 tūkstoši latu gadā jeb 25% no apgrozījuma, kas ir vidējais mazumtirdzniecības uzcenojums Latvijas aptiekās . 2002.gadā mūsu aptiekas apgrozījušas 101.6 miljonus latu. Nav tik slikti uz 884 aptiekās ( 39 no šīm aptiekām ir slēgta tipa – atrodas ārstniecības iestādēs , par to nerakstīšu).Kā es jau minēju, vidējais aptieku uzcenojums, pēc Farmācijas departamenta aplēsēm ir ap 25%. Zemās iedzīvotāju pirktspējas un konkurences dēļ aptiekas nevar pacelt uzcenojumu līdz valsts atļautajiem griestiem, kas svārstās no pieciem līdz četrdesmit , bet lētākām zālēm pat vairāk procentiem.…
