Nobeigums
Tā kā zāļu cenas samazināšana ir viens no veselības aprūpes pieejamības rādītājiem, tad vispirms ir jānodrošina stingrs valsts regulējums zāļu nonākšanai tirgū un pēc tam jāraugās, kā pielāgojama vertikālā integrācija, jo galvenais šeit noteikti nav īpašumtiesību jautājums, par ko ir visplašākās diskusijas.
Savukārt farmācijas tirgus dalībnieku starpā valda uzskats, ka aptieku ķēdes turpina augt un kopējais konkurentu skaits samazinās, kaut arī konkurence kopumā starp esošajiem tirgus dalībniekiem tiek uzskatīta par asu. Tirgus dalībnieki uzsver, ka konkurence lielākajās pilsētās ir augstāka nekā Latvijas reģionos. Tāpat tiek uzsvērts, ka iedzīvotāju faktiskā skaita samazinājuma rezultātā, ir pilsētas, kurās reāli strādājošo aptieku skaits pārsniedz to aptieku skaitu, kāds būtu aprēķināts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.102 „Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji’’.
Var teikt, ka pilsētās ir salīdzinoši zemāka tirgus koncentrācija un tāpēc tur ir sagaidāma turpmāka aptieku konsolidācija (ja vien šim procesam netiek noteiktas administratīvas barjeras). Sekas tam varētu būt konkurences saasināšanās starp aptieku ķēdēm, bet kopējā konkurence varētu pazemināties un, jā tiek ņemta vērā iepirkumu un/vai mārketinga programmu ietekme uz aptieku darbību (izdevīgi piedāvājumi noteiktiem medikamentiem, vienota IT sistēma, elastīga loģistika u.c.), ir iespējams, ka samazināsies arī pircējiem piedāvāto zāļu klāsts (nevis katrā konkrētā aptiekā, bet pilsētā kopumā).
Varētu ierosināt apsvērt precīzu tādu limitu noteikšanu, kas regulētu aptieku iespējamās maksimālās tirgus daļas vienā apdzīvotas vietā (pie apvienošanās vai izšķirošās ietekmes iegūšanas procesiem) atkarībā no apdzīvotās vietas lieluma vai aptieku skaita apdzīvotā vietā (ņemot vērā to, ka maksimālais skaits aptieku skaits apdzīvotā vietā), kā rezultātā varētu mazināties tirgus koncentrācijas aptieku starpā paaugstināšanās, kā arī samazināties vertikāli integrētu struktūru priekšrocības attiecībā pret pārējiem tirgus dalībniekiem.
…
