Feodālisms1 ir cēlies no latīņu vārda feodum, kas tulkojumā nozīmē feods, lēnis. Feodālisms ir sabiedriski ekonomiska iekārta, kas nāca verdzības iekārtas vietā. Daļā zemju feodālisms nāca pirmatnējās kopienas vietā.
Feodālismam ir raksturīgs feodāļu monopols uz galveno ražošanas līdzekli- zemi. Tas bija saistīts ar kundzību pār zemnieku.
Feods bija (parasti) mantotas zemes valdījums. Mazākais feods bija viena muiža, kurā parasti ietilpa viens vai vairāki ciemi- markas.
Feodālis ir cilvēks, kuram pieder lieli zemes gabali un, kura pakļautībā strādā viens vai, parasti, vairāki zemnieki. Par feodāļiem parasti kļuva aristokrāti. Zemnieks bija praktiski brīvs cilvēks, viņam varēja piederēt lopi, darbarīki, viņš varēja veidot savu ģimeni, bet vienīgais ierobežojums bija tas, ka zeme, uz kuras viņš strādāja, piederēja zemes saimniekam, respektīvi, feodālim. Zemniekam bija tikai lietošanas tiesības uz viņa saimnieka zemes, viņš nevarēja to ne pārdot, ne ieķīlāt. Feodālās ražošanas pamatnozare bija lauksaimniecība.…