F.Ležē vecāki bija zemnieki. 16 gadu vecumā Fernāns Ležē pameta vecāku mājas un mācījās 1897 – 1899.g.pie arhitekta par rasētāju.1900.g.pārceļas uz Parīzi un sāk strādāt par zīmētāju pie arhitekta. No 1902.g. līdz 1903.gadam bija iesaukts karadienestā. Pēc tam īsu laiku viņš apmeklēja mācības mākslas akadēmijā - Ecole des Arts decoratif Parīzē. Kopā ar draugiem F.Ležē iznomāja studiju un sāka gleznot. Sākumā viņš gleznoja impresionisma stilā, pēc tam pakāpeniski pārgāja fovisma manierē.No viņa pirmajiem darbiem saglabājušies vairākas gleznas, kas impresionisma un fovisma iespaidā radītas 1904-1905.gados un atrodas Ležē muzejā Bio. Mākslinieks pats iznīcināja lielu daļu darbus, kuras viņš nosauca Ležē līdz Ležē. Nozīmīgu iespaidu uz meistara daiļradi radīja Sezana 42 gleznu izstāde Rudens salonā 1904.gadā, par ko liecina Korsikas ainavas (1906-1907.g.ziema) un etīdes tušā (1905-1908).
1907.g. rudenī Sezāna gleznu izstāde Parīzē. F.Ležē daiļradē paātrināja pārmaiņas kubisma virzienā. Mākslinieks pats saka, ka “Sezans iemācīja mani mīlēt formas un apjomus un piespieda koncentrēties uz zīmējumu.” Šajā jaunā virzienā viņu iespaidoja arī pazīšanās ar māksliniekiem – Delaunay, Archipenko un Laurens. Turpmākajos gados savas gleznas, litogrāfijas un kostīmu skices F.Ležē prezentēja daudzās izstādēs. Tā “Vāze ar augļiem uz galda”(1909) liecina par Sezana stila nevainojamu ietekmi, “Šuvēja” 1909.g. rāda individuālas iezīmes plaknes kompozīcijā. Apmeties La-Rošā F.Ležē iepazīstas ar Apolinēru un Blezu Sandraru, kurš veltī gleznotājam savu pazīstamo poēmu “Konstrukcija”. 1910.g. Kanveilers ieinteresējas par viņa darbiem un atklāj viņam savu galeriju, kur tajā laikā izstādījās arī Braks un Pikaso. 1909.- 1910.g. spilgtākais darbs “Akts mežā”. Gleznā “Kāzas” 1911.g. un un dažās pilsētas ainavās var vērot Delonē ietekmi, Pilnīgi jaunas iezīmes parādās gleznā “Sieviete zilā”1912.g. – kas jau robežojas ar abstrakcionismu. 1912.gadā notiek arī 1.personālā izstāde Kanveilera galerijā, kurš pēc tam noslēdz ar Ležē ekskluzīvu kontraktu. Ležē piedalās izstādē “Pīķa kalps” Maskavā. 1913. un 1914. g. mākslinieks apmeklē Vāciju, kur uzstājas ar 2 referātiem, kuros izklāsta savas estētikas pamatprincipus: “formu un krāsu kontrastu intensitāte”.1913.gadā viņš attīsta šo pēdējo Sezana tēmu līdz abstrakcijai sērijā “Formu kontrasti”.
…
