3. Filiāļu un pārstāvniecību darbības tiesiskais regulējums Latvijā
Gan valsts, gan ārvalsts komersants var reģistrēt filiāli vai pārstāvniecību Latvijā. Lai to veiktu ir jāievēro valsts noteiktās normas.
Reģistrējot filiāli Latvijā komersantam ir jāievēro „Komerclikums”, kas paredz reģistrācijas, reorganizācijas un likvidēšanas normas. Tā kā pārstāvniecībai Latvijā nav juridiskās personas statusa un tai nav tiesību veikt komercdarbību, tad reģistrējot pārstāvniecību komersantam ir jāvadās pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 401, kas paredz pārstāvniecības reģistrācijas, grozījumu izdarīšanas un izslēgšanas reģistrācijas normas. Ārvalstu komersantiem ir jāiesniedz dokumenti latviešu valodā, līdz ar to ir jāievēro MK noteikumi Nr. 291 – „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”, kas paredz kārtību, kādā var tikt apliecināts dokumenta tulkojums valsts valodā, ja normatīvajos aktos nav noteikts iesniegt notariāli apliecinātu dokumenta tulkojumu vai nav noteikta cita kārtība .
Reģistrējot filiāli vai pārstāvniecību, komersantam ir jāmaksā valsts nodeva un noteikumus par valsts nodevas maksāšanu paredz MK noteikumi. Filiālēm tie ir „Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu”, bet pārstāvniecībām „Noteikumi par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas valsts nodevu”.
Abas reģistrācijas formas paredz, ka komersants veiks noteiktu darbību Latvijā – ja tā ir filiāle, tad komersants veiks komercdarbību, ja tā ir pārstāvniecība, tad visdrīzāk tā nodarbosies ar reklāmkampaņu organizēšanu, konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu – līdz ar to abām reģistrācijas formām ir jāievēro arī citi normatīvie akti, tā piemēram, ir jāievēro likums „Par grāmatvedību”, kas ir attiecinām uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un ārvalstu komersantu pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību Latvijā. Likums „Par grāmatvedību” paredz, ka grāmatvedības reģistri jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā, kā arī paredz, ka grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā. Grāmatvedību ved uzņēmuma vadītājs, kas ārvalsts komersantu filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām ir persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās saistītās ar filiāli vai pastāvīgo pārstāvniecību .
…
