Finanšu lietpratība pensiju plānošanas kontekstā Kurzemes reģionā

Secinājumi
Saskaņā ar lietišķā pētījuma ievada daļā izvirzītajiem mērķiem un hipotēzes jautājumiem, iegūti šādi secinājumi:
1. Lielākā daļa aptaujāto Kurzemes respondentu ir informēti par pensionēšanās vecumu Latvijā, taču pastāv būtiska atšķirība starp iedzīvotāju informētības līmeni un izpratni, kā tuvākajos gados darbosies pensionēšanās sistēma Latvijā attiecībā uz valsts pensiju.
2. Kurzemes reģionā lielākā daļa aptaujāto respondentu ir finansiāli lietpratīgi, jautājumā, kas saistīts ar pensijas uzkrājumu veidošanu, jo lielākā respondentu daļa uzskata, ka par savas pensijas uzkrāšanu jāsāk domāt laicīgi - 20 - 30 un 30 - 40 gadu vecumā, kad laiks līdz pensijai ir salīdzinoši ilgs, un uzkrājumi var izveidoties pietiekami lieli, lai pienācīgi nodrošinātu bezrūpīgas vecumdienas.
3. Aptaujas rezultāti kopumā Latvijā liecina, ka respondenti vecuma grupā no 50-64 gadiem uzskata, ka uzkrājumi jāsāk veidot vecumā no 30-40 gadiem, tas ir par 12% vairāk nekā Kurzemē šī vecuma iedzīvotāju viedoklis un arī par 9,5% mazāk šī vecuma iedzīvotāji Latvijā kopumā uzskata, ka uzkrājumi jāveido 20-30 gadu vecumā
4. Vislabāk jautājumos, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu, orientējas tieši gados jauni cilvēki, kas ietilpst vecuma grupā no 20 -29. gadiem. Pētījuma gaitā noskaidrots, ka tieši šīs vecuma grupas lielākais respondentu skaits sniedzis atbildi, ka uzkrājumi pensijai ir jāsāk veidot no 20 - 30 gadu vecuma.
5. Būtiskas atšķirības uzkrājumu apmēros ir vērojamas starp dzimumiem – vīriešiem ir lielāki uzkrājumi nekā sievietēm, respektīvi, 44% aptaujāto vīriešu ir uzkrājuši vismaz divu mēnešu vidējos ienākumus, salīdzinot ar 28% aptaujāto sieviešu.
6. Lielākā daļa aptaujāto respondentu uzskata, ka ir nepieciešami pensiju uzkrājumi, jo uzskata, ka sasniegs pensionēšanās vecumu.
7. Kurzemē vērojama lielāka neuzticība valstij salīdzinot ar Latviju kopā. Latvijā iedzīvotāji ar pamatizglītību par 21,7% biežāk kā Kurzemē norāda, ka jāveido uzkrājumi, bet lai par to domā valdība. Kurzemē iedzīvotāji ar vidējo izglītību par 10,9% biežāk min, ka uzkrājumi nav nepieciešami, jo neuzticas valstij un pensiju pārvaldītājiem.
8. Lai arī Kurzemes reģiona iedzīvotāji neizvirza konkrētu līderi, atbildot uz jautājumu par labāko pensijas fonda pārvaldītāju, tomēr tiek secināts, ka Kurzemes iedzīvotāji vismazāk uzticas valsts iestādei ar caurspīdīgu darbību, atzīmējot, ka savus līdzekļus labprātāk uzticētu privātam pensiju pārvaldītājam.
…