Finanšu sistēma ir finanšu attiecību dažādo jomu (posmu) kopums, kurā katru no tām atšķir īpatnības naudas līdzekļu fondu formēšanā un izmantošanā , kā arī lomu dažādība sabiedriskajā atražošanā.
Otrs formulējums- finanšu sistēma ir valsts un uzņēmumu naudas līdzekļu fondu veidošanas, pārdales un izmantošanas formu un metožu sistēma nacionālās ekonomikas ietvaros.1
Finanšu sistēmas posmu savstarpējā darbība notiek ar kredītiestāžu starpniecību, kurām ir liela nozīme finanšu sistēmas darbībā.
Uzņēmuma kā saimniekošanas subjekta finansēm ir liela nozīme, jo tās ir naudas attiecības, kuras saistītas ar finansu resursu veidošanu un sadali.
Finanšu resursi veidojas uz šādu avotu rēķina:
Pašu līdzekļi un tiem pielīdzinātie līdzekļi (akciju kapitāls, paju iemaksas, peļņa no pamatdarbības)
Ieņēmumi no operācijām ar vērtspapīriem
Finanšu attiecības visos šajos finanšu sistēmas posmos raksturo divi pamatelementi, kas nodrošina galvenos makroprocesus un mikroprocesus.
Visu finanšu sistēmas posmu darbība ir pakļauta vienam mērķim- finanšu resursu mobilizācija to turpmākai sadalei un pārdalei. Vienlaikus katra posma uzdevumi, kā arī naudas līdzekļu centralizēto un decentralizēto fondu formēšanas un izmantošanas metodes ir atšķirīgas, kas arī ir izraisījusi finanšu sistēmas sadalīšanu atsevišķos posmos.
Valsts finanses ir centrālais subjekts finanšu tiesību sistēmā.
Valsts finanšu sistēma ir to finanšu posmu kopums, kam jānodrošina valstij tās funkciju veikšana. Valsts finanšu sistēmas galvenie elementi ir šādi- vērstpapīri, nauda, budžets un nodokļi, kuri galvenokārt veido budžetu.Galvenais finanšu sistēmas posms ir valsts budžets, kuru apstiprina valsts augstākais likumdošanas orgāns un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks.
Finanšu vēsture liecina, ka budžets nav bijis valsts finansu mehānisms visos tās attīstības posmos. Valstīm ilgu laiku nebija budžeta, taču visās Eiropas valstīs tika vākti ienākumi un veikti noteikti izdevumi, tas ir, pastāvēja noteikta, juridiskām normām atbilstīga ieņēmumu un izdevumu sistēma. Budžets neveidojas tad, ja valsts dara tikai izdevumus un iegūst šim mērķim līdzekļus, bet gan tad, kad valsts finanšu darbībā plānveidīgi sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi noteiktam periodam.
Budžets ir angļu izcelsmes vārds, kas nozīmē- maiss, čemodāns. Precīzāks tulkojums- valsts ienākumu un izdevumu saraksts uz noteiktu laiku, kas tiek apstiprināts likumdošanas kārtībā. Kad Kopienu palāta Anglijā 16. -17.gs apstiprināja subsīdijas karalim, valsts kases kanclers (finanšu ministrs) sanāksmes noslēgumā atvēra portfeli kur glabājās attiecīgais likumprojekts. Šo procesu nosauca par budžeta atvēršanu, un vēlāk portfeļa nosaukumu attiecināja uz pašu dokumentu. Kopš 17. gs. beigām par budžetu sāka dēvēt arī to dokumentu, kur bija atspoguļots parlamenta apstiprinātais valsts ieņēmumu un izdevumu plāns.…
