Fitoncīdi- tā ir plaša sistemātiskā grupa, kas sevī ietver dažādus organisko vielu klašu pārstāvjus ar dažādu uzbūvi un sastāvu, piemēram: ēteriskās eļļas, alkoloīdus, flavonoīdus, glikozīdus, miecvielas, vitamīnus, aldehīdus, ketonus, alkoloīdus, dažādas organiskā skābes, pektīni u.c. Tiem organismā šķeļoties veidojas fenoli, kuri sīkāk tiek aplūkoti šajā darbā. Visi šie savienojumi ir bioloģiski aktīvās vielas, kas nelielās devās pozitīvi ietekmē dzīvos organismus. Par tiem pat nenojaušot agrāk tie tika izmantoti tautas medicīnā. Tagad tie sekmīgi tiek izmantoti farmakoloģijā un homeopātijā.
Darbā savākti un apkopoti dati par šo vielu saturošajiem augiem. Salīdzinātas šo augu praktiskais pielietojums senāk un tagad.
Apkopotas fenola konstatēšanas un ieguves metodes. Veikta aptauja iedzīvotāju vidū par atsevišķu fenolu saturošu augu lietošanu kulinārijā un tautas medicīnā.Fitoncīdi.
Nosaukums fitoncīdi ir veidots no vārdiem phyton (augs) un cedere (pakļauties, iznīcināt). Ar šo nosaukumu parasti apzīmē kāda auga spēju iznīcināt nevis citu augu, bet gan mikroorganismus (baktērijas), sēnes, dažkārt arī kādus dzīvniekus- mušas, tīklērces, grauzējus.
1928.-1930. g. Krievu zinātnieks Boriss Tokins publicēja pirmo informāciju par saviem eksperimentiem. Pētot šūnu vairošanās problēmas un faktorus, kas tos ietekmē, zinātnieks konstatēja, ka sasmalcināts sīpols nelielās devās stimulē rauga šūnu veidošanos, bet šī paša auga lielas devas rauga šūnas iznīcina. Pārbaudot arī citu augu darbību uz citiem pētāmajiem objektiem- baktērijām, moluskiem- rezultāti izrādījās līdzīgi. [1.]
Pētījumos tika pārbaudīta dažādu augu ietekme uz mikroorganismiem- stafilokokiem, streptokokiem, tuberkulozes, difterijas, vēdertīfa, augu sēnīšu slimību izraisītājiem. Uz infuzorijām, mušām un grauzējiem. Atklājās, ka dažādi augi atšķirīgi ietekmē pētāmos objektus- dažos gadījumos ietekmes nebija nekādas, dažos, ļoti izteikta, pat līdz pētāmā organisma bojāejai. …
