Austrumu mistiķu pasaules skatījums sakrīt ar mūsdienu fizikas pasaules skatījumu. Austrumu filozofija var būt secīgs un nepieciešams mūsdienas zinātnisko teoriju pamatojums, var izveidot pasaules skatījuma koncepciju, kurā zinātniskie atklājumi lieliski sadzīvos ar garīgiem mērķiem un reliģiozām ticībām. Divas, šīs koncepcijas pamatdaļas – visu parādību vienotība un savstarpēja sakarība un, sākotnēji, dinamiskā Pasaules daba. Mūsdienu fiziķim, kā arī austrumu mistiķim, jāizskata pasauli, kā sistēmu, kura sastāv no nedalāmiem, savstarpēji iedarbojušies un esošus nepārtrauktā kustībā komponentiem, turklāt, par neatņemamu šīs sistēmas daļu ir arī pats vērotājs.
Starp austruma filozofijas un rietumu zinātnes garu pastāv dziļa harmonija. Fizikas ceļš – Dao var būt “ceļš ar sirdi” un vest pie garīguma un pie pašrealizēšanās.
No dieviem ķīniešu filozofijas pamatvirzieniem, konfuciānisms un daosizms, tiešie pēdējais ir mistiska virziena filozofija, tātad, ir daudz interesantāks salīdzināšanai ar mūsdienas fiziku. Neuzticēšanās zinībām un spriešanas veidam daosizmā izpaužas vairāk, nekā jebkurā citā austrumu filozofijas skolā. Tās pamatā ir stingra pārliecība, ka cilvēkā saprāts nespēj izprast Dao. Pēc Čžuan-czī vārdiem:
“Pašas plašākās zināšanas var arī nenest to izprašanu; spriedelēšana nesniedz cilvēkiem gudrību. Gudrie nolēmuši atteikties no šīm divām metodēm” [2, 22 d.]
Čžuan-czī grāmatā nevienu reizi vien izteikta daosizma nicinājums pret spriedelēšanu un pierādījumiem. Tā viņš raksta:
“Suni nesauc par labu tādēļ, ka tas skaļi rej, un cilvēku par gudru par to, ka tā valoda ir prasmīga”[2., 24 d.]
kā arī:
“Strīds liecina par skaidra redzējuma neesamību” [2.,2 d.]
…
