Sakarā ar to, kad no 2004. gada katram skolniekam no 10. līdz 12. klasei jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs, arī man tas šogad ir jāveic. Tas jāizstrādā izvēlētā mācību priekšmetā un jākonsultējas pie atbilstoša skolotāja.
Par šo zinātniski pētniecisko darbu es uzzināju septembra sākumā. Izvērtējot šo informāciju es izvēlējos sev tuvu priekšmetu, fiziku, kuru man pasniedz skolotājs Juris Ločmelis. Aprunājoties ar skolotāju mēs vienojāmies, ka šis pētnieciskais
darbs varētu būt par fizikas kabineta papildināšanu ar jaunām laboratorijas iekārtām, kas palielinātu arī skolēnu sekmes, jo demonstratīvās ierīces ir uzkatāmākas, un skolēnam rodas priekštats, par noteiktu fizikas likumu. Es piekritu, jo pašam būtu interesantāk, ja fizikas stundās būtu iespējams redzēt paraugdemonstrējumus, kuros atspoguļojas fizikas likumi. Arī apjautājot klasesbiedrus un citus skolēnus, kas mācās fiziku, viņi piekrīt tam, ka tādējādi stundas būtu interesantākas un mācību viela būtu vieglāk saprotama. Novembra sākumā es sāku nopietni strādāt pie zinātniski pētnieciskā darba. Meklēju iespējas papildināt fizikas kabinetu ar jaunām demonstrējamām ierīcēm. No sākuma noskaidroju, ka jaunas demonstratīvās iekārtas maksā dārgi. Skola tās nopirkt nevarētu atļauties. Centos atrast alternatīvu. Konsultējoties ar skolotāju, viņš ieteica man pašam izveidot demonstratīvu iekārtu. Viņš iedeva grāmatu, kur ir izklāstīts, kā pagatavot demonstratīvo iekārtu. Apskatot grāmatu, izvēlējos Izaka Ņūtona otrā likuma parbaudīšanas demonstratīvo ierīci. Pēc konstrukcijas, tā bija viegli pagatovajama. Ar tēti sameklējām matriālus, kas būtu nepieciešami demonstratīvās ierīces izveidošanai. Tētim darbā bija pieejami mehāniskie instrumenti, ar kuriem darbs gāja uz priekšu ātrāk. Tētis man pamācija, kā būtu pareizāk un ātrāk darbu paveikt. Es to izveidoju nepilnas nedēļas laikā un sapratu, ka to izgatavot ir vienkārši, ja ir nepieciešamie izejmateriāli un palīgierīces. Lai skolai nebūtu lieki izdevumi, šīs iekārtas zēni varētu taisīt mājturības stundās.…
