Laikā, kad demogrāfiskā situācija Latvijā ir sevišķi sarežģīta, jo īpaši svarīgs ir jautājums kā panākt, lai pieaugot pensijas vecuma cilvēku skaitam un palielinoties viņu dzīves ilgumam, kā rezultātā ir nepieciešami arvien vairāk līdzekļu pensiju izmaksām, varētu palielināt iedzīvotāju pensijas un nodrošināt pensionāru materiālo labklājību. Tāpēc radās nepieciešamība veidot valsts fondēto pensiju shēmu jeb pensiju sistēmas 2.līmeni. Neieviešot pensiju sistēmas 2.līmeni, alternatīva pensiju būtiskam pieaugumam ir vienīgi līdzekļu atņemšana citām nozarēm vai nodokļu paaugstināšana. Šādi radikāli soļi radītu jaunu spriedzi vai sadārdzinātu ražošanas pašizmaksu, mazinātu konkurētspēju un tātad kopumā negatīvi ietekmētu tautsaimniecības attīstību un līdz ar to arī algu un pensiju apjomu.
Uzkrātais 2.līmeņa pensiju kapitāls kopumā nākotnē būs mērojams simtos miljonu latu, un tie ar dažādu finansu instrumentu starpniecību (uzņēmuma akcijas, parādzīmes, hipotekārās ķīlu zīmes u.c.) tiks ieguldīti Latvijas tautsaimniecībā, kas veicinās valsts ekonomisko attīstību, nodrošinās jaunu darba vietu rašanos un vidējās darba algas pieaugumu.
Trīs līmeņu pensiju sistēma nodrošina šīs sistēmas stabilitāti un drošību, jo tādējādi tiek izlīdzināti riski, kas piemīt katram no līmeņiem. 1.līmenim var būt demogrāfiski riski– var samazināties sociālo iemaksu veicēju skaits un pieaugt pensiju saņēmēju skaits, savukārt 2. un 3.līmeņiem var būt finansu riski – likmju svārstības, akciju cenu svārstības u.t.t.
Balstoties uz ārvalstu pieredzi, var secināt, ka šāda trīs līmeņu pensiju sistēma, kurā apvienoti paaudžu solidaritātes principi ar katra personisko atbildību par ienākumu nodrošinājumu vecumdienās, ir optimālākais pensionāru sociālās aizsardzības modelis. Šāda 3 līmeņu pensiju sistēma ir ieviesta arī Zviedrijā, Polijā un Ungārijā.…
