Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Literatūras apraksts | 6 |
1.1. | Fotometrija | 6 |
1.2. | Fotometriskā analīze | 7 |
1.3. | Fotometriskās analīzes metožu vispārīga nostādne | 8 |
1.4. | Reaģenta koncentrācijas nozīme tometriskajās analīzēs | 9 |
1.5. | Galvenie ķīmisko reakciju tipi, ko izmanto fotometriskajā analīzē | 13 |
1.6. | Diferenciālā spektrofotometrija | 16 |
1.7. | Divu komponenšu spektrofotometriska noteikšana | 18 |
1.8. | Fotometrijā izmantojamās iekārtas | 20 |
1.9. | Fotomettriskās noteikšanas kļūdas | 23 |
2. | Citas analīzes metodes | 24 |
2.1. | Fotometriskā titrēšana | 24 |
2.2. | Fosfora noteikšana fosformolibdēta veidā | 26 |
2.3. | Fosfora noteikšana čugunā un parastajos oglekļa tēraudos | 29 |
3. | Eksperimentālā daļa | 30 |
3.1. | Fosfātu noteikšana augļu sulās | 30 |
3.2. | Aprēķinu un aprakstošā daļa | 32 |
Secinājumi | 36 | |
Izmantotā literatūra | 37 |
1.2. Fotometriskā analīze
Fotometriskajā analīzē nosakāmo vielu vispirms pārvērš krāsainā savienojumā un tad mēra šķīduma gaismas absorbciju. Atkarībā no gaismas absorbcijas mērīšanas paņēmiena izšķir vairākas fotometriskās analīzes metodes. Kolorimetriskajā analīze ir vizuāla krāsas intensitātes salīdzināšana ar zināmu standartšķīdumu. Gaismas absorbcijas mērīšanai var lietot fotoelementu ar gaismas filtru. Tādu ierīci sauc par fotometru vai elektrofotokolorimetru (FEK), bet analīzes metodi – par fotometrisko metodi. Visprecīzākos rezultātus, iegst ar spektrometriem, ar kuriem var mērīt gaismas absorbciju un gaismas absorbciju šaurā spektra rajonā. Tādu metodi sauc par spektrofotometrisko metodi.
Galvenās fotometriskās analīzes lietošanas jomas ir tās pašas, kas spektrālajai analīzei – 1 – 0,001 procentīgu piemaisījumu noteikšana dažādos tehniskas un dabas materiālos. Salīdzinot ar spektrālo analīzi, fotometriskā metode dod iespēju noteikt vairāk dažādu elementu un materiālu. Fotometriskās analīzes rezultāti ir precīzāki, nav jālieto iepriekš pārbaudīti standarti (references materiālus) . Izstrādātas fotometriskās metodes metālu un nemetālu satura noteikšanai vielā, tas viegli saskaņojamas ar analītisku koncentrātu iegūšanas metodēm, kuri nepieciešami 10-4 – 10-7% mikropiemaisījumu analīzei. Fotometriskās metodes plaši lieto procesu automātiskajai un distances kontrolei.
Mūsdienās izstrādātas spektrometriskās metodes izmanto atsevišķu komponentu daudzuma noteikšanai, Šīs metodes sauc par diferenciālo fotometriju. Lai iegūtu precīzus mērījumus, paralēlā gaismas plūsmā novieto standartšķīdumu, kurš pēc sastāva tuvs pētamajam šķīdumam. Tādējādi izmēra divu gaismas plūsmu intensitāšu starpību; mērījumu kļūda maz ietekmē gala rezultātus. Šīs metodes galvenās grūtības un trūkumi, salīdzinot ar emisijas spektrālo analīzi, ir tādi, kas vielu sagatavošana analīzei, traucējošo komponenšu atdalīšana u. c. prasa zināmu laiku. Rezultāts atkarīgs no reaģentu un apstākļu izvēles, kā arī no blakus jonu koncentrācijas [4., 9. Lpp.].
…
Saturs Ievads .................................................................................................................... 5 1. Literatūras apraksts............................................................................................ 6 1.1. Fotometrija...................................................................................................... 6 1.2. Fotometriskā analīze........................................................................................ 7 1.3. Fotometriskās analīzes metožu vispārīga nostādne........................................ 8 1.4. Reaģenta koncentrācijas nozīme tometriskajās analīzēs................................. 9 1.5. Galvenie ķīmisko reakciju tipi, ko izmanto fotometriskajā analīzē................ 13 1.6. Diferenciālā spektrofotometrija...................................................................... 16 1.7. Divu komponenšu spektrofotometriska noteikšana........................................ 18 1.8. Fotometrijā izmantojamās iekārtas................................................................. 20 1.9. Fotomettriskās noteikšanas kļūdas................................................................. 23 2. Citas analīzes metodes....................................................................................... 24 2.1. Fotometriskā titrēšana..................................................................................... 24 2.2. Fosfora noteikšana fosformolibdēta veidā...................................................... 26 2.3. Fosfora noteikšana čugunā un parastajos oglekļa tēraudos............................ 29 3. Eksperimentālā daļa........................................................................................... 30 3.1. Fosfātu noteikšana augļu sulās........................................................................ 30 3.2. Aprēķinu un aprakstošā daļa........................................................................... 32 Secinājumi.............................................................................................................. 36 Izmantotā literatūra................................................................................................ 37
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
- C vitamīns - fakti un atklājumi
- Fotometriska fosfāta noteikšana augļu sulā
- Studentu ekoloģiskā ekspedīcija posmā Lubāna - Pļaviņas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Studentu ekoloģiskā ekspedīcija posmā Lubāna - Pļaviņas
Реферат для университета33
-
C vitamīns - fakti un atklājumi
Реферат для университета21
-
Augļi un to pārstrādāšana
Реферат для университета12
-
NUCB2 gēna promotera DNS sekvences un CpG metilēšanas analīze
Реферат для университета26
-
Prolīna daudzuma noteikšana medū
Реферат для университета18
Оцененный!