Francija ir lielāka valsts Rietumu Eiropā, tai pieder arī Korsikas sala Vidusjūrā, kā arī 10 aizjūras teritorijas. Francijas īpašumā atrodas arī tā saucamās Aizjūras Teritorijas un Departamenti(DOM-Department d’outre mer/TOM – Territoire d’outr mer), kuros ir Gvadelupe, Martinika, Jaunkaledonija, Franču Polinēzija u.c.. Kopš lielās Franku valsts laikiem 5.gs. līdz pat mūsdienām Francija ir viena no vadošajām valstīm, kurai bijusi liela ietekme visas Eiropas kultūrvēstures, intelektuālajā un ekonomiskajā attīstībā. Siera un vīnu ražošanā Francija ir otrajā vietā pasaulē. Parīze un citu pilsētu dzīvā vēsture, Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes, pilis un leģendārie vīna dārzi – tas viss kopā veido ne ar ko nesalīdzināmo Francijas dzīvesstilu.
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Francija atrodas Eiropas rietumos. Ziemeļaustrumos robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju, austrumos ar Vāciju un Šveici, dienvidaustrumos ar Monako un Itāliju, dienvidrietumos ar Spāniju un Andoru. Ziemeļos valsti apskalo Ziemeļjūra(La Manša jūras šaurums), dienvidos Vidusjūra. Rietumu un ziemeļu rajoni ir samērā līdzeni, centrālo daļu un rietumus aizņem Jura kalni un Vogēzi, uz dienvidrietumu robežas atrodas Pireneji, bet dienvidaustrumos atrodas augstākie Eiropas kalni - Alpi ar augstāko virsotni Monblānu 4807 m v.j.l. Divas kalnu grēdas – Pireneji dienvidos un Alpi austrumos – veido dabisko robežu ar kaimiņvalstīm. Luāra, Rona, Sena un citas lielas upes ir svarīgas lauksaimniecībā izmantojamo zemju apūdeņošanai un kā transporta ūdensceļi. Valts dienvidos atrodas divas pundurvalstis Andora un Monako.
…
