Par sievietības mīklu cilvēki ir lauzuši galvas visos gadsimtos un vīriešiem šī galvas lauzīšana nav sveša, bet sievietēm ir gan, jo sievietes pašas ir mīkla. Pats pirmais, ko cilvēks analizē ieraugot otru cilvēki ir –sieviete vai vīrietis. Tas mums ir automātiski, jo pat bioloģiski starp šiem dzimumiem ir atšķirības. Vīriešiem ir savādāki dzimumorgāni, nekā sievietēm. Vīriešiem ir dzimumloceklis, sēklinieku maisiņi un dzimumprodukts – spermatozoīds, sievietēm ir krūtis, olšūnas un organisms, kas tai dod mājvietas. Abiem dzimumiem ir izveidojušies orgāni un ļoti iespējami no viena un tā paša ķermeņa dotuma, kas pilda dzimumfunkcijas. Protams, pastāv arī hermafrodītisms, kas ir divdzimumība, bet arī šādos gadījumos vīrietība vai sievietība ir vairāk nekā otrs. Tāpēc vai tiešām visas dzimumu atšķirības slēpjas tikai dzimumorgānos, vai tur ir kaut kas vairāk? To arī es mēģināšu noskaidrot ar Z. Freida psihoanalīzi.
Iespējams mums palīgos jāņem psiholoģija, jo mēs arī esam apraduši nošķirt vīrišķo un sievišķo dvēseles dzīvi. Tas savukārt nozīmē, ka mēs runājam par to, kas ir cilvēks- tēviņš vai mātīte, kas nozīme, ka tēviņā cilvēks izturas vīrišķi, bet mātītē sievišķi. Vienalga sanāk tas pats bioloģiskais nošķīrums, jo vīrišķais ir aktīvais, kas izpaužas kā spermatozoīdi ir aktīvie un uzmeklē sievišķo, kas ir pasīvais, jo olšūna ir nekustīga. Tas ir pamats seksuālajai izturēšanai dažādiem dzimuma indivīdiem, jo dabā tēviņš dzenās pakaļ mātītei, lai viņu seksuāli iekarot, kas ir pamats aktīvajam nošķīrumam un dabā aktīvais ir arī agresīvais. Taču ne vienmēr jo ir arī agresīvas mātītes, kā arī dabā ir tēviņi, kas audzina bērnus, nevis mums ierastais variants, kad mātes to dara. …
