Bieži vien dzird runājam par morāli un tās vērtībām un tikumiem, bet, kas tad īsti ir morāles vērtības? Kādas tās ir? Vai viss, kas ir labs, ir vērtīgs un viss, kas ir slikts - nevērtīgs? Vai Dievs ir labs un viss, kas notiek ir Dieva paredzēts, lai mūsu dzīvi darītu labāku? Par to daudz domājis ir arī Frīdrihs Nīče, kas savā darbā „Par morāles ciltsrakstiem” apcer šo vērtību daudzējādo sistēmu, tās izcelšanos un varbūtību, ka „labais” nemaz nav labs un „sliktais” nebūt nav sliktāks par „labo”. Nīče, būdams ideālists, cenšas atrast dažādu cilvēku dzīves vērtību orientācijas, morāles prasības aizsākumus un sekas – vai tās ir kategoriskas, mainīgas, absolūtas, atkarīgas no laika un telpas? Tāpat arī redzami centieni nodalīt esamo no tā „kā jābūt”
Autors ir veiksmīgi izdalījis problēmjautājumus, atdalot tos trīs apcerējumos: „labais” un „ļaunais” un „labais un sliktais”, „vaina” un „netīrā sirdsapziņa” un ar to saistītais, ko nozīmē „askētiskie ideāli”?
Ir labas lietas un sliktas lietas ,ir labi cilvēki un slikti, ir labi darbi un slikti darbi. It viss var būt kā labs, tā slikts. Kam ir kaut kas labs, noteikti piemīt arī kaut kas slikts. Vai visam šajā pasaulē ir pretstati? Diena –nakts, rīts – vakars, saule – mēness, balts –melns, skaists – neglīts, Dievs – velns? Kāpēc „labais” saistās ar gaišo, bet „ļaunais” ar tumšo? Kas ir „ļaunais” un kas ir „sliktais”? Kad beidzās „labais” un sākās „sliktais”? Cik tālu „labais” ir izziņas problēmas iemesls?
Kāpēc mums, vienīgajiem dzīvniekiem, kam dota apziņa, radās vainas apziņa? Kā „vaina” tika „iepotēta” cilvēkos un kas pie cilvēka „netīrās sirdsapziņas” durvīm klauvēja prasmīgāk par Dievu? …
