Gaiss ir tā dabiskā vide, ārpus kuras nav iespējama cilvēka organisma fizioloģiskā darbība. Organisma dzīvības norises ietekmē kā gaisa ķīmiskais sastāvs, tā fizikālās īpašības, tāpat arī putekļi, sēra dioksīds, tvana gāze un dažādi citi piemaisījumi gaisā.
Straujā rūpniecības izaugsme, kā arī autotransporta un aviotransporta attīstība mūsu dienās rada daudz dažādu atkritumu, kas izdalās atmosfēras gaisā un piesārņo to. Šo iemeslu dēļ praktiski tīra gaisa tikpat kā nav, it īpaši pilsētu iedzīvotāji ir spiesti elpot gaisu, kurā ir dažādu vielu piemaisījums. Atkarībā no tā, kādas rūpnīcas pilsētā atrodas un kādu produkciju tās ražo, atmosfērā var izdalīties ķīmiskas vielas. Sasniedzot lielu koncentrāciju gaisā, tās sāk negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un var izraisīt pat saindēšanos.
Lai varētu novērst gaisa piesārņošanu, ir lietderīgi zināt galvenos gaisa piesārņošanas avotus, kādas kaitīgas vielas visbiežāk sastopamas atmosfāras gaisā, kā tās ietekmē cilvēka un dzīvnieku organismu, zaļos augus, kādi konkrēti pasākumi jāveic, lai saglabātu tīru gaisu, pasargātu iedzīvotājus un radītu optimālus ārējās vides apstākļus.
Gaisa kvalitāte un cilvēka veselība ir ļoti būtisks jautājums mūsu dienās, tāpēc es izvēlēta studiju darba tēma, kas ir saistīta ar šo problēmu. Kursa darba mērķis ir apskatīt gaisa piesārņojuma problēmu visos iespējamos aspektos un secināt, kas notiek atmosfērā tieši cilvēka veikto darbību rezultātā un kā tas ietekmē paša cilvēka veselību. Šīs problēmas izpētei pievērsos Rēzeknei un Rēzeknes regionam.
Hipotēze- Sabiedrības veselības stāvoklis uzlabojas, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums. Studiju darba mērķa sasniegšanai un hipotēzes pierādīšanai tika izvirzīti šādi darba uzdevumi:
1)apkopot un analizēt atziņas saistītās ar gaisa piesārņojumu;
2)analizēt noteikto gaisa sārņu ietekmi uz cilvēka veselību;
3)raksturot esošo gaisa stāvokli un ietekmi uz cilvēka veselību Rēzeknē un Rēzeknes rajonā.
Izstrādājot kursa darbu tika izmantotas sekojošas pētīšanas metodes:
1.Teorētiskās metodes: literatūras studēšana, atziņu apkopojums par pētāmo problēmu un šo atziņu analīze.
2.empīriskās metodes: Normatīvo dokumentu izpēte un analīze.…
