Secinājumi
1. Būtisks pierādījums, ka gaisa temperatūra pieaug ir ledāju samazināšanās, nokrišņu intensitātes izmaiņas, īsāks upju un ezeru ledus periods, veģetācijas periodu izmaiņas pieaugošais siltuma viļņu, vētru, plūdu, sausuma periodu skaits. Par šī procesa galveno cēloni tiek uzskatīta cilvēka saimnieciskā darbība.
2. Pēdējo 100 gadu laikā vidējā temperatūra Eiropā pieaugusi par 0,95oC, un ir paredzams, ka nākamo 100 gadu laikā tā varētu pieaugt vēl par 2-6°C.
3. Komforta temperatūras (FET) galvenie noteicošie faktori ir gaisa temperatūra, vēja stiprums, gaisa mitrums un atrašanās pie karsējoša vai dzesējoša objekta.
4. Gan vēja ātrums, gan gaisa mitrums būtiski ietekmē FET – jo stiprāks vējš un jo lielāks gaisa mitrums, jo zemāka būs komforta temperatūra.
5. Klimata mainība lielā mērā atkarīga no teritorijas reljefa, augstuma vjl., jūras un okeānu tuvuma, kā arī attāluma no ekvatora.
6. Salīdzinot Latvijas un Mongolijas klimatiskos apstākļus, var secināt, ka, jo teritorija atrodas tālāk no jūras, jo tajā valda kontinentālāks klimats, kuram raksturīgas lielas temperatūras amplitūdas gan diennakts, gan gada laikā, bargas ziemas, karstas vasaras un mazs nokrišņu daudzums.
7. Latvijai raksturīgs salīdzinoši stabils, mērens jūras klimats. Tālāk no jūras, pastiprinās klimata kontinentalitāte. Gaisa temperatūra vasarā svārstās no 16 – 17,5 °C, bet ziemā no -3 līdz -7 °C.
8. Latvijā, ziemas mēnešos, teritorijās, kas atrodas tālāk no jūras, raksturīga zemāka gaisa temperatūra. Vasarā – augstāka, bet to papildus ietekmē teritorijas augstums vjl. (jo augstāk teritorija atrodas, jo temperatūra kļūst salīdzinoši zemāka; Latvijas teritorijā tā ietekme salīdzinājumā ar citām valstīm ir diezgan niecīga, bet atšķirības starp līdzenumiem un augstienēm ir redzamas).
9. Latvijas teritorijā lielāks nokrišņu daudzums vērojams augstienēs, mazāks – zemienēs.
10. Latvijas teritorijā novērotā minimālā gaisa temperatūra ir - 43,2 °C, bet maksimālā + 36,4 °C (abas fiksētas Daugavpilī).
11. Kopumā salīdzinot Alūksnes un Saldus temperatūras mainību gada griezumā 2001. gadā, var secināt, ka kopumā klimata veidošanos mazāk noteicis jūras tuvums, kā citi ietekmējošie faktori – gaisa masu plūsma, augstums vjl., hidroloģiskais tīkls, zemes virsmas raksturs utt.
12. Latvijas klimata veidošanā svarīga nozīme ir tieši mēreno platumu jūras gaisa masām, kuru kustību nosaka ciklonu darbība. Visintensīvāk ciklonu darbība izpaužas februārī, jūlijā un oktobrī.
…
