Lai izprastu to, kas ir klimata mainība, vispirms ir jānošķir tādi jēdzieni, kā klimats, laiks vai laikapstākļi. Laiks ( ārlaiks, laikapstāķļi) ir atmosfēras stāvoklis kādā noteiktā laika sprīdī. Laiku raksturo gaisa temperatūra, atmosfēras spiediens, mitrums, nokrišņu daudzums, kā arī veids, un, mainoties kaut vienam no šiem lielumiem, mainās laikapstākļi. Tātad laikapstākļi ir ļoti mainīgi. Klimats ir ilggadējs laikapstākļu režīms, kas veidojas Saules radiācijas, Zemes virsmas un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā. Klimatu raksturo vidējotas un ilglaicīgas atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas piemīt Zemei kopumā ( globālais klimats) vai noteiktai teritorijai ( valstij vai reģionam). Konkrētas teritorijas klimats ir daudz patstāvīgāks nekā laikapstākļi, un tās klimatu nosaka Saules starojuma daudzums un sadalījums gada laikā, atmosfēras cirkulācijas un Zemes virsmas raksturs (Kļaviņš et.all 2008).
Gaisa temperatūra ir raksturlielums, ko izmanto, lai raksturotu klimata mainību, it īpaši globālās sasilšanas laikā.
Klimats nenoliedzami mainās - pēdējo 100 gadu laikā vidējā temperatūra Eiropā pieaugusi par 0,95°C, un ir paredzams, ka nākamo 100 gadu laikā tā varētu pieaugt vēl par 2...6°C. Eksperti uzskata, ka šāda temperatūras pieauguma iemesls Eiropā ir galvenokārt enerģijas ražošana un autotransports, kā arī zemes lietojummaiņa (samazināts albedo).
Gada vidējais temperatūras pieaugums Rīgā laika posmā no 1851. Līdz 2006. gadam ir 1,53°C – ārpus Rīgas arī vērojams pieaugums, taču tas ir mazāks (viena °C robežās) – tas skaidrojams ar Rīgas siltumsalas mikroklimatu (Kļaviņš et.all 2008).
Baltijas jūras reģionā kā nozīmīgākās sekas klimata pārmaiņām tiek minēta jūras līmeņa paaugstināšanās (kas, savukārt, paaugstina plūdu risku un veicina krastu eroziju), siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar paaugstinātu vēja ātrumu, nokrišņu sadalījumu maiņa – sausākas vasaras, mitrākas ziemas, nokrišņi stipru lietusgāžu veidā.
…