Piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu, galvenais mērķis būtu nepieļaut piesārņojošo vielu nokļūšanu vidē. Taču, ja tas jau ir noticis, ir svarīgi attīrīt piesārņotās vietas vismaz līdz tādai pakāpei, lai turpmāk cilvēku veselība vai vide netiktu apdraudēta un attiecīgo teritoriju būtu iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai. [1.]
Viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem ir transports. Transportam mūsdienās ir ļoti liela loma. Tas galvenokārt saistīts ar tā izmantošanu kā kravu pārvadājumos, tā arī pasažieru pārvadājumos.
Dzelzceļa transports Latvijā ieņem vadošo lomu kravu pārvadājumu jomā. Salīdzinot ar autotransportu, dzelzceļa transports rada mazāk kaitīgu faktoru, kas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.
Kopumā transporta negatīvā ietekme uz vidi izpaužas kā atmosfēras gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums.
Galvenās augsnes kvalitātes problēmas izraisa gan nepārdomāta saimnieciskā darbība, gan dabiskie procesi, radot augsnes eroziju, paskābināšanos un organisko vielu samazināšanos.
Šo piesārņojuma problēmu risināšanai tiek izmantotas visdažādākās augsnes attīrīšanas metodes, kuru izvēle ir cieši saistīta ar valsts atrašanās vietu, klimatiskajiem apstākļiem, ekonomiskās situācija valstī un daudziem citiem faktoriem.
Taču izvēloties piemērotāko risinājumu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma likvidēšanai vienmēr tiek meklētas metodes, kas būtu izdevīgas no visiem iespējamiem aspektiem.
Sākot ar civilizācijas attīstību ir vērojama cilvēka darbības arvien pieaugošā negatīvā ietekme uz vidi. Praktiski neviena ekosistēma nav palikusi neskarta.
Ir vērojams nopietnas un bīstamas izmaiņas atmosfērā, hidrosfērā, tiek izsmelti visi iespējamie dabas resursi, sākot ar dabīgajiem izrakteņiem un beidzot ar biodaudzveidību.
Mūsu planētu aptver 1500- 2000 km liels atmosfēras slānis. Atmosfēra regulē Zemes klimatu – laiž cauri Saules siltuma izstarojumu, uzglabā un regulē siltumu, veido mākoņus, nokrišņus, vēju, pārnes mitrumu no vienas vietas uz citu. Atmosfēra uztver vielu maiņas gāzveida produktus, ietekmē siltuma maiņu un citas dzīvo organismu funkcijas.
Atmosfēras gaiss sastāv no vairāku gāzu mehāniska maisījuma. Atmosfērā atrodas arī ūdens tvaiki, kuru daudzums pēc tilpuma var būt no 0% līdz14%. Turklāt gaisā parasti atrodas arī dažādi sārņi.
Atmosfēras masa ir 5,14*1015 t, no tiem 90% atrodas troposfērā.
N2 – 78%;
O2 – 21%;
Pārējais – cēlgāzes (Hr, Ne, He, Kr, CO2, CH4, H2, SO2). [2.]
1.2. Gaisa sastāvs
Slāpeklis atmosfērā nokļūst no Zemes garozas, kur tas atbrīvojas mikroorganismu darbības rezultātā.
Skābeklis ko saražojuši organismi ar fotosintēzes palīdzību, ir aktīvākā gāze, tā nodrošina elpošanu visiem dzīvajiem organismiem un piedalās visās ķīmiskajās reakcijās zemes dzīlēs, augsnē un ūdenī.…
