Gāzes vadu aizsardzība pret koroziju

Šajā darbā ir aprakstītas vairākas metodes, kā aizsargāt gāzes vadus pret koroziju, kā arī apskatīta šo metožu efektivitāte konkrētos apstākļos( piem. apdzīvotā vietā u.t.t) un tās ietekme uz apkārtējo vidi. Kopumā apskatītas šādas tēmas: korozija, koroziju veidi, korozijas aktivitāte augsnē un elektriskie mērītāji, gāzes vadu aizsardzība pret koroziju, aizsargierīču ekspluatācija. Visas iepriekšminētās tēmas ir pietiekoši sīki aprakstītas un izskaidrotas gan teorētiski, gan ar attēlu palīdzību.
Par koroziju sauc ķīmiskās vai elektroķīmiskās metāla virsmas sagraušanu apkārtējās vides ietekmē. Apakšzemes gāzes vadi var būt pakļauti korozijai zemes, klejojošās strāvas vai elektrificēto transportlīdzekļu maiņstrāvas iedarbības ietekmē. Augsnes korozija iedalās ķīmiskajā un elektroķīmiskajā.
1.1.Ķīmiskā korozija

Šī korozija rodas iedarbojoties uz metālu dažādām gāzēm un šķidriem neelektrolītiem, kā arī sausā atmosfērā dažādu agresīvu vielu, kā O2, H2S, SO2 klātbūtnē. Šajā gadījumā metāla oksidēšanas process noris uz metāla un gāzes vai arī uz metāla un šķidruma robežvirsmas. Metāla elektroni saistās ar oksidētāju molekulām tieši to saskaršanās vietās. Metāla oksidēšana un vides oksidējošā komponenta reducēšana notiek vienā aktā, neizraisot uz fāžu robežvirsmas galvaniskās strāvas rašanos.
Kad notiek metāla oksidēšana xMe+ yO MexOy uz metāla virsmas izveidojas oksīdu plēve, kura var aizkavēt tālāku oksidēšanās procesu.
Metālu oksidēšanas ātrums ir atkarīgs no pašas ķīmiskās reakcijas ātruma, kā arī no oksidētāja difūzijas ātruma caur oksīdu plēvi. Jo lielāka ir plēves spēja aizkavēt difūziju, jo tā ir blīvāka. Oksīdu plēves blīvumu var raksturot ar oksīda tilpuma un oksīdu veidojošā metāla tilpuma attiecību.…