Ģenētikas nozare ir attīstījusies daudzu gadu laikā. Mūsdienās gandrīz katrs no mums ir saskāries ar kādu no ģenētikas apakšnozarēm. Līdz ar to var secināt, ka ģenētikai mūsdienās ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Droši vien daudzi, iepērkoties pamana skaistos, lielos tomātus, vai citus augļus un dārzeņus, kuri burtiski prasās, lai tos nopērk un ceļ galdā. Dažreiz pat neiedomājamies, ko mēs patiesībā ēdam. Bet vajadzētu. Katram ir jāzina kā notiek modifikācija un kā iegūst tik skaistus un lielus augļus un dārzeņus. Ir jāapzinās arī ar ko riskējam, ēdot šādu pārtiku. Tomēr, neskatoties ne uz ko, manuprāt, cilvēces attīstībā ir sperts milzīga liels solis, radot šādus ģenētiski modificētus organismus. Šādā veidā var rast atrisinājumu tādām globālām problēmām kā bads un dažādas vīrusu un mikroorganismu izraisītās slimības. Tāpat var arī atrisināt samilzušo problēmu, kura skar donorus un cilvēkus, kuriem tik ļoti nepieciešami kādi orgānu donori, bet, kuru diemžēl nav.
Tāpēc šajā referātā es izpētīšu un aprakstīšu tēmas, kas skar šo tik riskanto un reizē tik ļoti nepieciešamo ģenētisko modifikāciju.
Ģenētiskā modifikācija ir mērķtiecīga vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai arī kāda dzīvnieka organismam ar gēnu pārnešanu.
Informāciju par organisma raksturīgākajām īpašībām ir ietverta katrā no mums – mūsu gēnos. Šo informāciju sauc par ģenētisko informāciju, kura glabājas šūnu kodolos. Gēnu veido DNS (dezoksiribonukleīnskābe). Tā ir „gēnu ķēdīte”, kuras katrs posms nosaka dzīvā organisma īpatnības. Zinātnieki ir iemācījušies noteikt gēnus, kuri ir atbildīgi par kādu noteiktu organisma īpašību. Tāpat arī zinātnieki ir iemācījušies nošķirt gēnus, kuri atbild par konkrētām pazīmēm, un ievietot tos citā organismā.
Kā veic ģenētisko modifikāciju?
Gēnu inženierija ir jauna tehnoloģija, ar kuras palīdzību ir iespējams pārvietot gēnu no viena organisma citā. Šī tehnoloģija strauji progresē ASV, Argentīnā, Kanādā un Eiropas attīstītākajās valstīs. Gēnu inženierijā ar enzīmu palīdzību tiek pārrauta DNS dubultspirāle un gēns, kurš nosaka vēlamo īpašību tiek izņemts laukā. Tieši tāpat rīkojas ar otru DNS, kurā ar enzīmu palīdzību, ievieto un nostiprina šos svešos gēnus. Izmainīto DNS ievieto atpakaļ šūnā un varam uzskatīt, ka ir radies jauns organisms. Galvenais ir tas, ka tā īpašības iedzimst tālāk arī šī organisma pēcnācējos. Tas notiek līdzīgi kā krustošanā. Gēns no organisma X tiek ievietots organismā Y, lai radītu jaunu organismu A. A piemīt dažas X īpašības. Taču galvenā atšķirība no krustošanas ir tā, ka gēnu inženierija sniedz iespēju apmainīt gēnus starp tādām sugām, starp kurām citā veidā ir maza varbūtība apmainīties ar gēniem.
Ar ģenētiskās modifikācijas palīdzību ir iespējams radīt organismus ar visdažādākajām īpašībām, piemēram, kartupeļus ar lielāku cietes saturu, augļus un dārzeņus, kas ir izturīgāki pret kaitēkļiem, labību, kas izturīga pret herbicīdiem un daudz ko citu.…
