2002. gada jūlija vidū ASV valdības iestādes norādīja, ka neseno eiropas parlamenta balsojumu par stingrāku ģenētiski modificēto organismu marķēšanu viņi uzskata par soli nepareizajā virzienā.
Alans Larsons, apakšsekretārs biznesa, ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, paziņoja, ka šādu Eiropas rīcību ASV uzskata par nogodīgu, jo šādi lēmumi bloķējuši graudu produkciju 200 – 300 miljonu dolāru vērtībā.
ASV jau vairākus gadus uzspiež Eiropas savienībai pieņemt Amerikā ražotos ģenētiski modificētos (turpmāk ĢM) laumsaimniecības produktus 1 un tas viņiem arī ir izdevies, proti, ES (Eiropas Savienības) dalībvalstīm un kandidātvalstīm, to starp arī Latvijai, vairs nebūs jādomā ļaut vai neļaut savā zemē sēt ģenētiski modificētas kultūras, jo Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) sanāksmē Meksikā, Kankūnā ASV panākusi ES piekrišanu legalizēt ģenētiski pārmainītos produktus.2 Tātad šis jautājums ir kļuvis aktuāls arī Latvijā.
Kas īsti ir gēnu inženērija? Tas ir process, kad kāda organisma kādu raksturīgu iezīmi jeb gēnu, pārnes uz citu organismu – augu vai dzīvnieku. Rezultātā iegūto organismu sauc par ģenētiski pārmainītu jeb ģenētiski modificētu organimu. Šis process krasi atšķiras no tradicionālās krustošanas, kur gēni tiek samainīti, krustojot savā starpā tuvu radniecīgus organismus. Ar gēnu inženērijas palīdzību, piemēram, ledus zivs gēnus var ievietot tomātā, lai tas kļūtu izturīgs pret augstumu. Šāds eksperiments jau ir ticis veikts 1990. gadā.3
Ģenētiskajai informācijai (DNS) mūsu šūnās ir noteicošā loma tajā, kā darbojas mūsu ķermenis. Neviens vēl droši nezina kā ģenētiski pārveidota pārtika ietekmēs cilvēka organismu. Kad šie pārveidotie gēni nonāk cilvēka organismā, tas var radīt nopietnas sekas. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai nākamajās paaudzēs.4
Daļa gēnu, ko lieto gēnu inženērijā, nekad nav bijuši cilvēka uztura sastāvā. Alerģiju izraisošas un toksiskas vielas var tikt pārnestas uz organismiem, kur tās dabiski nav sastopamas. Arī jaunie proteīni, ko radījuši gēnu inženieri, var būt toksiski vai alerģiju izraisoši vai arī var mainīt vielmaiņas procesus organismā, kurā ir nonākuši, samazinot pārtikas uzturvērtību. Gēnu inženērijas blakusefekti var būt jaunu toksisko vielu rašanās un toksīnu daudzuma palielināšanās pārtikā. Cilvēku un citu dzīvu būtņu veselība cieš no šo ķimikāliju nokļūšanas vidē un to atlieku saglabāšanās pārtikas produktos.
Jaunie gēni var iespaidot svarīgas, bet vēl nezināmas DNS funkcijas. Viens no,pirmajiem ĢM produktiem bija piens govīm, kas tiek injicētas ar ĢM liellopu augšanas hormonu. Tas palielināja izslaukumu, bet saīsināja govs mūžu. Oficiāli tika atzīts 21 blakusefekts : samazināts grūtniecības ilgums, palielināta varbūtība dvīņu dzimstībai u.c.Turklāt hormoni, kas nokļūst pienā veicina cilvēkiem prostatas, resnās zarnas ikaisumu un krūts vēža rašanos. 5…
