Secinājumi
Ģenētiski modificēto produktu problēma ir aktuālā, jo daudzās valstīs ekonomiskas intereses nonāk pretrunā ar cilvēka pamattiesībām. Cilvēkiem nav pilnas informācijas par tiem un par visām sekām, saistītām ar to lietošanu. Agrāk cilvēki baidījās no stihiskiem postiem, kariem, tagad par bīstamiem paliek gaļa un dārzeņi. Jo augstākas tehnoloģijas, jo augstāks risks. Cilvēkiem pastāvīgi jāatceras par vienkāršu likumsakarību: jebkurai tehnoloģijai ir acīmredzami plusi un nezināmie mīnusi.
Jaunu, pret pesticīdiem un kaitēkļiem noturīgāku, augu parādīšanās neapšaubāmi ietekmētu dabu. Tomēr nav pētīta to ietekme uz lielāko daļu Latvijā sastopamo sugu un biotopu.
Ļoti sarežģīti būtu nodrošināt ĢMO līdzāspastāvēšanu ar bioloģiski vai tradicionāli audzētiem kultūraugiem un to nesajaukšanos. Daudzos gadījumos tas visticamāk nebūtu iespējams. Viens audzētājs varētu apdraudēt gan sava, gan kaimiņu novada, bet pierobežā pat kaimiņvalsts zemnieku saimniecības, īpaši tās, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un biškopību.
Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana var radīt ilgtermiņa vides, ekonomiskos un veselības riskus ne tikai to potenciālajiem audzētajiem, bet visai sabiedrībai un ekosistēmai kopumā.
…