Geštaltterapija

Pats vācu vārds “Gestalt” nozīmē “forma”, “struktūra”, “konfigurācija”. Savukārt geštaltpsiholoģijas (kuras pamatlicēji ir M.Vertheimers, V.Kēlers un K.Kofka) galvenā ideja ir tā, ka psihiskā dzīve sastāv nevis no atsevišķām izjūtām, kas mehāniski savienojas pēc asociāciājas principiem, bet parādās kā nesadalīts veselums – tēls. Uz šo ideju pamatojas arī geštaltterapijas koncepcija.
Geštaltterapija – individuālā un grupveida terapijas metode, viena no psiholoģiskas korekcijas pieejām un viens no iespaidīgākajiem psiholoģijas virzieniem, kas radās XXgs. 50.g. Šīs pieejas autors ir amerikāņu psihologs F.Perls. Veidojot savu psihoterapiju, viņš iekļāva tajā idejas no ģeštaltpsiholoģijas (piemēram, figūras un fona attiecības; indivīda būtība kā veselums; indivīda tagadnes jūtu un domu nozīme), psihoanalīzes, ekzistenciālās filozofijas un fenomenoloģijas, liela ietekme bija arī V.Raiha idejai par to, ka jūtas ir nepatvaļīgas fizioloģiskās parādības un indivīdam nav izvēles attiecībā uz to eksistēšanu, bet ir izvēle attiecībā uz to izpausmi. F.Perls pārnesa figūras veidošanās likumsakarības, kas bija izdibinātas geštaltpsiholoģijā uztveres sfērā, uz cilvēka uzvedības motivācijas sfēru. Vajadzību rašanos un apmierināšanu viņš apskatīja kā geštaltu veidošanos un pabeigšanas ritmus. Motivācijas sfēras funkcionēšana, pēc F.Perla tiek realizēta pēc organisma pašregulācijas principa.…