IEVADS
Klimata izmaiņas un globālā sasilšana ir vieni no vissvarīgākajiem un neatliekamākajiem vides problēmu jautājumiem. Tūkstošiem gadu cilvēks savu dzīvesveidu ir saistījis ar dabas apstākļu pārzināšanu un iekļaušanos tajos. Taču pēdējā laikā, konkrētāk, pēdējo 100 gadu laikā, cilvēku dzīvesveids ir mainījies,. un tā rezultātā paātrinās klimata izmaiņas. Kāpēc šī tēma ir tik svarīga un būtiska arī mūsdienu cilvēkam, tai skaitā mums? Tāpēc, ka no tās ir atkarīgs tas, kā mēs turpmāk dzīvosim. Kā mainīsies klimats? Un tieši to autori šajā darbā parādīs. Šī aktuālā vides problēma ir ļoti nopietns drauds mūsu planētai, kas nākotnē pat spētu izvērsties par neiedomājamu katastrofu un cilvēces bojāeju. Autoru mērķis ir parādīt to, ka globālā sasilšana un klimata izmaiņas ir dabiski procesi, kas ir norisinājušies vienmēr, taču šie neatgriezeniskie procesi ir ievērojami pastiprinājušies, pie kā pamatā vainojams rūpniecības uzplaukums, kas ir radies tikai un vienīgi cilvēka nepārdomātās rīcības dēļ un cilvēks arī ir vienīgais, kas to var vērst par labu. Pārtraukt piesārņot vidi, pārtraukt nemitīgi izmantot tās neatgriezeniskos dabas resursus, tādējādi radot neatgriezeniskas sekas zemes dzīlēs, kā arī zemes virspusē, jo viss ir saistīts vienā kopīgā ķēdē. Taču mūsu izvirzītajai hipotēzei ir arī daudz pretargumentu, kurus mēs šajā darbā esam gatavi noliegt ar atbilstošiem pētījumiem, novērojumiem un to salīdzinājumiem.
Hipotēze: Cilvēks paātrina globālo sasilšanu un ir spējīgs arī to palēnināt.
Mērķis: Noskaidrot cilvēka ietekmi uz globālo sasilšanu.
Darba uzdevumi:
• Raksturot globālās sasilšanas procesu.
• Izpētīt globālās sasilšanas sekas Latvijā un pasaulē.
• Analizēt iespējamās globālās sasilšanas sekas nākotnē.
• Izpētīt, kā novērst klimata izmaiņas.
• Aplūkot iespējas, kā dzīvot, pēc iespējas mazāk piesārņojot dabu.
• Izpētīt, vai cilvēki ir gatavi mainīt savu dzīvesveidu, lai mazinātu piesārņojuma radītās sekas.
1.GLOBĀLĀ SASILŠANA UN KLIMATA IZMAIŅAS
Globālā sasilšana ir process, ko izraisa piesārņojošo, siltumnīcas efekta izraisošo gāzu līmeņa pieaugums atmosfērā. Pārsvarā tās ir ogļskābās gāzes (CO2), kuras saules siltumu aiztur zemes atmosfērā. Rezultātā Zeme nespēj atstarot Saules siltumu un notiek atmosfēras sasilšana. Šīs gāzes zemes atmosfērā paliek līdz pat vairākiem gadiem un to koncentrācija palielinās, līdz ar to palielinot arī Zemes temperatūru. Iespējams, tā ir viena no lielākajām un straujāk augošajām vides problēmām. [5.]
Protams, par globālo sasilšanu tiek izvirzītas daudz teorijas, taču tās apvienojot, jāspēj izsecināt kritiskākos cēloņus, iespējamos draudus un to kā šo procesu pēc iespējas efektīvāk palēnināt.
„Zināms, ka Zeme ik pa laikam paliek siltāka un aukstāka. Pastāvīgi mainīgā Saules ietekme uz Zemi, mākoņi un siltumnīcas efektu izraisošās gāzes šūpo mūsu klimatu starp ledus laikmetiem un siltākiem posmiem kā tagad. Pagaidām nav vispārīgas izpratnes par šiem notikumiem, bet ir skaidrs, ka Zemes vidējo temperatūru noteikti ietekmē mūsu planētas absorbētās un atpakaļ kosmosā atstarotās Saules enerģijas attiecība.” [6.]
Tātad, temperatūru nosaka Saules mainīgā ietekme uz Zemi, taču cilvēki vēl vairāk pastiprina siltumnīcas efektu.
Pēdējā gadsimta laikā Zemes klimats ir palicis siltāks, un nākamajos simts gados tas turpinās pasliktināties. Analizējot globālās sasilšanas tendences, autori uzskata, ka mūsu planēta nākamo gadsimtu laikā sasils par 1 līdz 20 grādiem. Tas būtu pietiekami, lai izkausētu polāros ledājus un ievērojami paaugstinātu okeānu ūdens līmeni, appludinot daudzas piekrastes pilsētas. Taču tajā pat laikā citi šos uzskatus noliedz un apgalvo, ka pat piekrastes pilsētām briesmas nedraud.
Plūdi, vētras, orkāni, sausums – arvien biežāk tiek ziņots par šādām dabas katastrofām. Un arvien biežāk un pārliecinošāk saistībā ar tām tiek minētas klimata izmaiņas.
…
