Globālā sasilšana

Globālās sasilšanas problēmas īpaši tika atzīmētas 1996 - 1997.gados, kad laika apstākļi dažādās Zemes vietās atnesa ne mazums pārsteigumu un līdz ar to arī problēmu. Pat nepilna informācijas apkopošana parāda, ka 1996.gadā uz Zemes norisinājās apmēram 600 dažādu dabas katastrofu - viesuļvētras, zemestrīces, sniegputeņi, plūdi, sausums, lietus gāzes utt. Šīs stihijas prasīja apmēram 11 tūkstošu cilvēku dzīvību, un radīja apmēram 60 miljardus dolāru lielus materiālos zaudējumus.
Pēdējo 100 — 150 gadu laikā ir izveidojusies temperatūras maiņas tendence uz Zemes. 19.gs. beigās sākās globālā sasilšana, kas īpaši intensīvi turpinājās 20.gs. 20 - 30-tajos gados. Savukārt, 40-tajos gados globālā sasilšana mazinājās un sākās lēna sasalšana, taču tā neturpinājās ilgi. Jau 60.-tajos gados sasalšana apstājās un atsākās sasilšana. Pētījumi rāda, ka pēdējo 100 gadu laikā gada vidējā temperatūra uz Zemes ir paaugstinājusies tikai par 0,5°C. Bet kopš leduslaikmeta (10 tūkstošu gadu atpakaļ) uz Zemes vidējā temperatūra ir palielinājusies vidēji tikai par 3 - 5°C. Atsevišķās vietās uz Zemes sasilšana notiek nelīdzsvaroti. Ir reģioni, kuros gada vidējā t° būtiski pārsniedz gada vidējo temperatūru uz Zemes un palielinās par 1,5 -2,5°C. Ja vidējā temperatūra turpinās palielināties, tad sāksies Antarktīdas ledus kušana, līdz ar to arī okeānu platības palielināšanās. Kam sekos plašu teritoriju appludināšana.…