Globālās sasilšanas cēloņi un sekas

Mūsdienās ļoti aktuāla ir kļuvusi tēma par globālām klimatiskajām pārmaiņām, kuru ietekmi izjūt ikkatrs no mums. Latvijā pēdējos gados vasaras kļuvušas vēsākas un lietainākas, bet ziemā stipru salu un dziļas sniega kupenas nomainījis mēreni vēss, lietains un mitrs klimats. Arī citur pasaulē laika apstākļos vērojamas būtiskas izmaiņas: daudzviet plosās nepieredzēti stipras, postošas vētras, plūdi izposta pilsētas un sniegs uzsnieg tur, kur nekad nav snidzis, bet sausuma periodi vietām ir ilgāki. Zemeļeiropā kļūst mitrāks, turpretī Dienvideiropā – sausāks. Pēdējo gadu laikā plašsaziņas līdzekļus arvien vairāk pārpludina sensacionāli raksti par mūsdienu civilizācijas lielāko draudu — globālo sasilšanu —, kuru esot izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība un tās radītais piesārņojums. Bet tajā pat laikā informācijas avotos par globālo sasilšanu lasāma pretrunīga informācija – no neziņas pilnām prognozēm līdz drīza pasaules gala pareģojumiem. Pēdējie divdesmit gadi esot bijuši siltāki kā jebkad reģistrētie, un 100 gadu laikā temperatūra esot paaugstinājusies vidēji par 0,95 grādiem pēc Celsija.
Pastāv daudz un dažādas versijas par globālās sasilšanas cēloņiem un sekām. Iespējams globālo nelaimju cēlonis ir pats cilvēks un tā nemitīgie meklējumi pēc labākiem un ērtākiem dzīves apstākļiem, kas izraisa siltumnīcefekta gāzu palielināšanos atmosfērā, turpretī Krievijas Zinātņu Akadēmijas zinātnieki uzskata, ka globālās sasilšanas cēlonis ir Saule, nevis ogļskābā gāze atmosfērā. …