Mēs – Mareks Harkovs un Kaspars Krastiņš - izvēlējāmies tēmu: Globālās sasilšanas cēloņi. Tā likās
pietiekoši interesanta tēma, jo par to pēdējā laikā ir dzirdēts diezgan daudz. Tā ir arī plaša tēma, kuru
ir iespējams izpētīt sīkāk, jo tai ir vairāki aspekti un cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi par to. Tēma tika
izvēlēta, jo globālā sasilšana bija pirmais, kas ienāca prātā, runājot par pētniecisko darbu. Projekta
mērķis kopumā ir noskaidrot vai ir vērts uztraukties par globālo sasilšanu.
Šī projekta ietvaros mēs vēlamies izdarīt sekojošo:
noskaidrot kādi faktori ietekmē klimatu un kurus no tiem pastiprina globālā sasilšana,
pierādīt, ka globālo sasilšanu izraisīja cilvēks, nevis tā radās pati no sevis,
izpētīt Zemes klimata nākotni, ja globālā sasilšana turpinātos tādā pašā apmērā.
Aplūkojot iepriekšminētos jautājumus centīsimies pierādīt apgalvojumu, ka globālā sasilšana sāks
arvien spēcīgāk ietekmēt Zemes klimatu, to izraisīja cilvēku darbība, un, risinot šo problēmu jau
tagad, ir iespējams izvairīties no daudz lielākām problēmām nākotnē.
Novērojumi visos kontinentos un lielākajā daļā okeānu pierāda, ka daudzas sistēmas dabā tiek
bojātas, un sevišķi tās ietekmē temperatūras pieaugums. Globālo klimata sasilšanu nevar noliegt, to
pierāda vidējās gaisa un okeāna temperatūras novērojumi, sniegu un ledus kušana visur, kur vien tādi
ir, un jūras līmeņa celšanās visos pasaules okeānos.
Vienpadsmit no pēdējiem divpadsmit gadiem (1995.- 2006.) ierindojas starp divpadsmit siltākajiem
gadiem kopš 1850. gada. Temperatūras pieaugums ir sastopams visā pasaulē, un tas ir īpaši liels
pašos Zemes ziemeļos. Vidējā temperatūra ziemeļu puslodē pēdējos piecdesmit gados 20. gadsimta
otrajā pusē ļoti iespējams bija augstāka nekā jebkurā citā piecdesmitgadē pēdējos 500 gados un
iespējams pat visaugstākā pēdējos 1300 gados.
…
