Globalizācija

Laika gaitā sabiedrībā un pasaules sistēmā notikušas lielas pārmaiņas. Kā viena no tām – globalizācijas „ienākšana” mūsu dzīvēs. Šis jēdziens ir tik visaptverošs, daudznozīmīgs un daudzkontekstuāls, ka to nav iespējams skaidrot ar vienu, konkrētu un neapstrīdamu definīciju. No franču valodas globall – vispārējs, tāds, kas patver visu zemeslodi. Manfrēds Stīgers globalizāciju definē kā daudzdimensionālu sociālo procesu kopumu, kurš rada, pavairo, paplašina un intensificē savstarpējo sociālo atkarību un informācijas apmaiņu visā pasaulē, vienlaikus nostiprinot cilvēkos izpratni par pieaugošajām likumsakarībām starp tuvajiem un tālajiem notikumiem.1 Kā raksta Deniss Hanovs, kurš pievērsies globalizācijas procesu pētīšanai Latvijā, tā izpaužas kā ekonomisko, kultūras un politisko procesu intensifikācija. Tas nozīmē, ka pāri valstu un reģionu robežām ir pieejami pakalpojumi, nostiprinās ekonomikas funkcionēšanas scenāriji un izplatās plašām teritorijām kopīgas un līdzīgas kultūras vērtības(dzīves stili, kas iekļauj sevī vairākus apakšslāņus: dzimumu attiecību scenāriji, politiskā procesa īstenošana, izklaide un informācija).2 Globalizācija ir kļuvusi par „neizbēgamu procesu” ikviena pasaules iedzīvotāja dzīvē – vairāk vai mazāk, bet ir.
Nemitīgi strīdi par globalizācijas sākumu ir saistīti ar to, ka nav vienotas un vairākumam pētnieku pieņemamas versijas par to, kādi komponenti ietilpst globalizācijas procesā.…