SECINĀJUMI
Pētot dažādus avotus, esmu nonākusi pie secinājuma, ka globalizācijas jēdziens ir daudznozīmīgs un tam ir daudz un dažādu skaidrojumu. Viens no iemesliem kādēļ globalizāciju ir grūti definēt ir tās nenoteiktie hronoloģiskie rāmji. Nav iespējams skaidri apgalvot, kurā mirklī kāds ir sācis darboties „globāli”.
Globalizācijas procesi un to radītās ietekmes ir mūsdienu pasaules realitāte, līdz ar to no tās nav iespējams izvairīties. Visraksturīgākā globalizācijas iezīme ir tā, ka ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošākais faktors, kas veicina vai kavē sadarbību un mijiedarbību.
Secinu, ka globalizācija ir process, kas rada gan pozitīvas, gan negatīvas ietekmes. Tikai ņemot vērā abas puses, iespējama globalizācijas procesu pozitīvo un negatīvo aspektu analīze, izvērtēšana un novēršana. Globalizācija ir vērtējami pozitīvi, jo tā sniedz arvien pieaugošas iespējas ikvienam indivīdam, ekonomiskā sacensība nodrošina kvalitatīvākas, daudzveidīgas un lētākas preces un pakalpojumus, tā veicina informācijas, izglītības, zināšanu apmaiņu un pilnveidošanu, kā arī tā padara iespējamu kopīgu starptautisku problēmu risināšanu. Taču globalizāciju var vērtēt negatīvi, jo pastāv sabiedrības grupas, kurām nav pieejami resursi un kuras nebauda vienlīdzīgas iespējas ar citiem, straujāk izplatās sabiedrībai bīstamas parādības (noziedzība, slimības, vides piesārņojums), par kopīgiem risinājumiem ir sarežģītāk vienoties.
Mūsdienās dzīvot un darboties pāri noteiktajām teritoriālajām robežām nozīmē gan to, ka tiek zaudētas tradicionālās vērtības, gan to, ka tiek radīti jauni izpausmes veidi. Tomēr pastāv zināma opozīcija starp nacionālo (tradicionālo) un globālo (homogēno) un katra no šīm pozīcijām uzstāda savstarpēji izslēdzošas prasības: globalizācija nosaka deteritorizāciju, multikulturālismu, patērētāju kultūru un kosmopolītismu, savukārt nacionālās identitātes saglabāšanai nepieciešama noteikta teritorija un viena etniska kopiena un kultūra.
…
