Īss pārskats par Rietumeiropas TV kanālu digitalizācijas norisi
Iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tika paredzēts, ka digitālā signāla pārraide attīstīsies tieši maksas un privātkanālos. Tādejādi tas manāmi attīstītu televīziju ekonomiku un ļautu tām gūt peļņu tieši no paša skatītāja, atbrīvojot TV industriju no tās tradicionālās atkarības – reklāmas izvietošanas. Tāpat arī TV kanāli ar mazu auditoriju, kuriem ir lielas grūtības ar reklāmdevēju piesaisti, gūs iespēju kļūt izdevīgiem. Mediju konglomerāti ir pieliekuši lielas pūles, lai nostabilizētu savas pozīcijas digitālās televīzijas tirgū, un ir pastāvējis uzskats, ka digitālā maksas televīzija (pay-TV) sniegs straujas izaugsmes iespējas Eiropas vadošajām mediju impērijām. Taču to uzdevumu skaits, kurus diktē digitālo tehnoloģiju ieviešana televīzijas tirgū, ir pārāk liels, un ir maz ticams, ka kāda kompānija spēs viena pati tos visus paveikt, pretējā gadījumā uzņemoties ļoti strauju izdevumu pieauguma risku. Kā liecina pieredze, tad laikā ap 1980-tajiem gadiem, kad savu attīstību uzsāka satelīta un kabeļtelevīzija, pierādījās, ka neviena kompānija, lai arī cik liela tā būtu, tomēr nespēja uzņemties visus izdevumus, kas saistīti ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tāpēc tiek novērota tendence veidot, lai gan nestabilas, tomēr vairāku kompāniju apvienības, lai paaugstinātu savu kopējo ietekmi uz programmu pirkšanas tiesībām, kopīgi izmantotu šifrēšanas tehnoloģijas un samazinātu finansiālo risku. Taču ir skaidrs, ka šāda konglomerātu apvienošanās rada jaunas problēmas mediju īpašumtiesību un mediju spēka koncentrācijas jautājumos.
Tika paredzēts, ka visnežēlīgākās sacensības notiks tieši Vācijā un Francijā. Vācija, kuras reklāmieņēmumi gadā sasniedza 5,5 miljardus dolāru un kurā atradās 33 miljoni mājsaimniecību, 1995.gadā tika atzīta par vienu no visvērtīgākajiem tirgiem Eiropā. Eiropas lielākās mediju kompānijas vēlējās uzsākt savu ekspansiju arī citos tirgos, un starp tām valdīja uzskats - ja tās spētu iekarot lielākos Eiropas valstu televīzijas tirgus, tad tās spētu tikpat labi izvērst savu darbību arī citos pasaules reģionos. Tāpēc tādi Eiropas galvenie “mediju spēlētāji”, kā British Sky Broadcasting (BSkyB), Canal Plus, Bertelsmann, Kirch, un Compagnie Luxembourgeoise de Télédiffusion (CLT), deviņdesmito gadu vidū iegāja šajā maģiskajā aplī, piekrītot apvienot savas pūles un centienus nākotnes televīzijas izveidei un attīstībai.
…