5.6. Vienota dzīves filozofija
Nobriedusi personība ir izveidojusi "skaidri saprotamu savas dzīves mērķi saprotamas teorijas jēdzienos". Olports atzīmē, ka šiem cilvēkiem piemīt virziena izjūta, jo galvenā dzīves pamatvirzība apjausta jau bērnības un jaunības gados. Nobriedušai personībai piemīt skaidrs paštēls, galveno principu un standartu kopums, ko tā ievēro uzvedībā.
G. Olports akcentē, ka patība ir vadošais spēks cilvēka dzīve, savukārt, lielāks vai mazāks apgūto iezīmju (treitu) komplekss ir funkcionēšanas rezultāts. Dažas iezīmes (galvenās vai centrālās) ir skaidri un cieši saistītas ar patību un pārstāv cilvēku sociālajā vidē kā viņa integrālas daļas. Citas iezīmes ir mainīgākas, situatīvas un vairāk ar instrumentālu nozīmi. Tomēr pie noteiktiem apstākļiem spēcīgs jaunizveidojošos iezīmju komplekss var izraisīt izmaiņas individualitātē kā veselumā. G. Olports arī pasvītrojis, ka cilvēks tiecas uz savas dzīves "sarežģīšanu un intensificēšanu" atbilstoši izvēlētajam pašapliecināšanās un pašrealizēšanās modelim.
G. Olportam nav izdevies izveidot "pabeigtu" personības modeli, tomēr viņa ieguldījums humānistiskās psiholoģijas attīstībā ir izcils, īpaši tas attiecas uz to personības elementu pētīšanu, kuri nosaka tās "ilgtermiņa" aktivitāti: dzīves mērķi, vērtības, ideāli.
Secinājumi
Olports pirmais izvirza personības iezīmju teoriju, un par galveno psiholoģijas uzdevumu uzskatīja indivīda unikāluma paskaidrojumu. Personību viņš aplūkoja kā to iekšējo psihisko procesu dinamisku organizāciju, kuri nosaka tai raksturīgu uzvedību un domāšanu. Olports uzskatīja iezīmi par pašu nozīmīgāko analīzes sapratnes un personības pētīšanas vienību. Šīs personības iezīmes skaidro cilvēka uzvedības noturību laika gaitā un atšķirīgās situācijās. Olports uzsver, ka pieaugušā cilvēka motīvi nav saistīti ar pagājušo pārdzīvojumu pieredzi, no kuriem tie sākotnēji radās.
…
