Zeme, kur mēs dzīvojam ir tik ļoti ierasta un tajā pašā laikā tik noslēpumaina un mistiska. Mēs varam iemācīties katru sīkumu par ēku celtniecību, būvi un arhitektūru, bet par Zemi un tās izcelšanos pilnīgi drošu un negrozāmu teoriju nav. Kāpēc viss ir tieši tā kā tas ir un ne savādāk? Par šādiem jautājumiem man ir savs priekšstats, zināšanas un uzskati. Es izvēlējos referāta tēmu „grieķu filozofi” jo mani interesē pirmie skaidrojumi par Zemi un tās procesiem, vērojumi un spriedumi laikā, kad vel nebija tehnikas sasniegumi, ar kuru palīdzību varētu pārbaudīt savu teoriju.
Interesantas ir seno cilvēku idejas un ir saistoši apzināties, cik sen jau ir radušies mūsdienu uzskatu pamati, kā arī mūsu laikā šķietami smieklīgi pieņēmumi. Tomēr apbrīnojams ir cilvēka gaišais prāts un vēlme izzināt apkārtni un visu noslēpumaino.
Manuprāt, filozofijas vēsture ir aktuāla tēma. Pirmkārt jau tāpēc, ka ikdienā skolēni, ieskaitot mani, bieži dzird un pielieto vārdu Pitagors. Un ne jau tikai par matemātiku ir runa........
Referātā esmu izmantojusi dažādas literatūras grāmatas: filozofijas vēstures vārdnīcu, enciklopēdiju un dabas zinātņu grāmatu... Jo, lai iegūtu objektīvu informāciju, nevar paņem vienu literatūras avotu, jo informācija par vēsturi un īpaši filozofijas vēsturi atšķirās. Filozofijas vēsture neietekmē tikai vēstures grāmatas saturu, bet arī fizikas un psiholoģijas idejas.
Filozofija ir jaunienācēja cilvēces vēsturē. Piemēram, reliģija un māksla ir daudz vecākas. Filozofijas sākumi nav meklējami agrāk par 6. gs. p.m.ē. ne Grieķijā, ne Indijā, ne Ķīnā. Sacītais nenozīmē, ka cilvēki nebūtu runājuši par gudrību un patiesām zināšanām arī iepriekš, bet filozofi kā īpaši gudrie parādās vēlāk. Arī tas nenotiek bez grūtībām un cīņām. Šķiet, ka pirmie gudrie bija priesteri, kas zināja visu par dieviem un to pielūgšanu, dzejnieki, kas sacerēja episko dzeju un mācēja apdziedāt senos laikus un pagātnes varoņus, un likumdevēji, kas prata valdīt un noteikt dzīves un sabiedrības kārtību. Viņu interešu tiešais objekts nebija „gudrības mīlēšana” – gudrības meklēšana, pamatu noskaidrošana vai ieskatu izvērtēšana. Viņu ievirze lielā mērā bija praktiska. Jautājums parasti nebija par zināšanām zināšanu dēļ. Filozofiem, tā sakot, bija jāiekaro sava vieta pasaulē.
Tādās senajās kultūrās kā Ēģiptē, Mezopotāmijā, kā arī Izraēla tautas vidū droši vien bija gudrie, kurus turēja godā. Viņu gudrība bija izpratne par Dievu vai dieviem, cilvēku un pasauli, morāli un sabiedrību. Tā lielā mērā bija tradicionāla gudrība vai arī pamatojās cilvēku reliģiskajā pieredzē. Tās kopēji, kā jau minēts, bija priesteri, literāti un valdītāji. Jau grieķu domātāji raudzījās uz Ēģipti kā „ļoti senu.”…
