Grieķu mitoloģija saplūda kopā no dažādu novadu teikām, kas bija tautas ticējumi, cilšu nostāsti par pirmtēviem vai domājošu prātu pirmie mēģinājumi izskaidrot sev pasaules brīnumus un piešķirt tiem veidolu cilvēku sabiedrībā.
/J.G.Herders/
Mēs izvēlējāmies taisīt šo projektu par grieķu mitoloģiju, jo tā ir ļoti interesanta tēma, un lasot grieķu mītus var izprast cilvēku izjūtas un to īpašības.
Visskaistākā no visām dievēm bija Afrodīte. Viņai nebija ne tēva, ne mātes. Brīnumaina bija Urāna meitas dzimšana. Krona izkastrētā Urāna asinis ieplūda jūrā un sajaucās ar baltajām putām. Kitēras salas tuvumā tad arī piedzima Afrodīte. Viņa piedzima no putām. Atskrēja viegls, maigs vējiņš un aiznesa viņu uz Kipras salu. Afrodīte iznāca no jūras, visa mirdzēdama savā daiļumā. Skaisto , krastā iznākušo dievieti aprūpēja horas un haritas. Kur vien Afrodīte spēra kāju, visur izauga visskaistākās puķes. Kalpotājas noslaucīja viņas miesu, iezieda to ar smaržīgām eļļām, nosusināja viņas mitros matus un izdaiļoja tos ar ziedu vainagu (vai arī zelta kroni), ausīs ievēra pērļu auskarus, aplika ap viņas kaklu smaragda krelles un ietērpa Afrodīti smalkā kreklā. Pēc tam tika piebraukti skaisti darināti rati, kuros bija iejūgti baloži. Tad daiļā Afrodīte devās uz Olimpu. Afrodītes skaistums apbūra visus Olimpa dievus. Mūžam jaunā, skaistā dieviete sāka dzīvot pārējo dievu vidū. Viņa bija apjozusies ar burvju jostu, kas visas sirdis padarīja tai pakļāvīgas un paklausīgas. Viņas vara sniedzās gan par dieviem, gan pār mirstīgajiem. Viņa visos spēja iedegt mīlas liesmu, šajā lietā viņai palīdzēja viņas dēls un patstāvīgais pavadonis – jaukais un mazais Erots. Viņam bija zelta spārniņi un rokā viņš turēja zelta loku, bet plecā – bultu maku.
Ahillejs grieķu mitoloģijā ir viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem. Viņš bija mirmidonu valdnieks. Viņa vecāki bija Pēlejs un jūras dieviete Tetīda. Cenšoties padarīt savu dēlu nevainojamu un tādējādi dot viņam nemirstību, Tetīda naktī rūdīja Ahilleju ugunī, bet dienā ierīvēja ar ambrosiju. Reiz naktī Pēlejs, ieraudzījis savu mazo dēlu ugunī, izrāva to mātei no rokām. Pēc citas versijas, Tetīda peldināja Ahilleju pazemes upes Stiksas ūdeņos, lai tā padarītu viņu neievainojamu. Tikai papēdis, aiz kura māte viņu turēja, palika ievainojams. Apvainojusies par Pēleja iejaukšanos, Tetīda pameta vīru. Pēlejs atdeva Ahilleju apmēcībā gudrajam kentauram Heironam, kas apmācīja viņu skanošās kitāras spēlē un dziedāšanā. …
