„Mīlestība iet caur vēderu…”
Laikam jau ko līdzīgu varam teikt par iespēju iepazīt kādu no pasaules tautām. Tiklīdz Tu „tiec tās virtuvē” iekšā, uzreiz rodas priekšstats par pieejamajiem un uzturā lietojamajiem pārtikas produktiem, par ēdienu gatavošanas paņēmieniem un ēšanas kultūru visbeidzot. Neviens nevarēs noliegt, ka tieši ēšana aizņem svarīgu dienas daļu, un tad arī dzīves daļu. Tad tik atliek secināt,- cik lielā mērā cilvēks ir apdāvināts ar mākslinieciskām spējām un radošo garu!
Šī patstāvīgā darba mērķis ir ieskatīties un tad arī „iziet cauri” kādas valsts nacionālajai virtuvei.
Šajā darbā piedāvājam iespēju ielūkoties Grieķijas valsts virtuves tradicionālajā, gadu gaitā izkoptajā pieejā ēdienu gatavošanas mākslai.
Grieķija ir viena no valstīm, kas, laikam ritot uz priekšu, nekad nav atteikusies un aizmirsusi senču pārbaudītās un atzītās vērtības gastronomijas un kulinārijas lauciņā.
Laipni lūdzam tajā ielūkoties arī Jūs!
1. Ģeogrāfiskais raksturojums
Atrašanas vieta un robežvalstis: Atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Lielāko valsts daļu aizņem nelielie Pindu kalni. Augstākā virsotne Olimps 2917 m.
Klimatiskie apstākļi: Subtropu klimats, Vidusjūrai raksturīgs. Vasara sausa un karsta, vidējā jūlija temperatūra ir no +25°C līdz +28°C. Ziemas ir maigas, janvāra vidējā temperatūra ir no +4°C līdz +12°C un samērā lietaina. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos virs 700 – 800 m. Vidējais nokrišņu daudzums 400 – 700 mm gadā, līdzenumos līdz 1500 mm gadā. Vislabāk ceļot ir no marta līdz maija vidum vai no oktobra vidus līdz decembrim. Bet, ja jūs gribat izbaudīt karstumu, tad labākais laiks ceļojumam ir jūnijs – augusts.
Uztura tradīcijas (sākumam nedaudz no vēstures)
Grieķijā – pirmā pavārgrāmata pasaulē
Reālistiski dzīru atainojumi uz antīkajām amforām liecina, ka senie grieķi pratuši dzīvot. Un kādēļ gan nē, ja vīnu pat ārsts Hipokrāts ieteica dzert ( tiesa, tas jālieto ar mēru) veselības uzturēšanas nolūkos. Vīns šeit izdevās labs; tas, tāpat kā labība, olīveļļa, bija nozīmīga eksporta prece. Iespējams, pasaulē pirmo pavārgrāmatu uzrakstīja filozofs Arhestrats apmēram 400 gadu pr. Kr. Sicīlijas salā, grieķu kolonijā Gelā. Badīgā Romas impērija aprija arī Grieķiju. Tomēr tikai bizantiskajā Konstantinopolē pavārmāksla sasniedza augstu izsmalcinātību. Vēlāk turki Balkānu ēdieniem piešķīra īpatnēju austrumniecisku noskaņu, kas grieķu saldumus pārvērta par sevišķiem gardumiem. Aitas gaļa, dārzeņi un zivis visos laikos bijuši svarīgākie grieķu virtuves stūrakmeņi. …
