Gruzijas vēsture

Gruzijas Republika ( საქართველო, Sakartvelo) ir valsts Aizkaukāzā, Melnās jūras austrumu krastā. Tai ir robeža ar Krieviju valsts ziemeļos un Turciju, Armēniju un Azerbaidžānu dienvidos. Gruzijas Republika ir demokrātiska. Tās prezidents ir Mihails Saakašvili. Premjerministrs Lado Gurgenidze. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados.
Tās teritorija 69 700 km2.

Gruzijā ir 4 630 841 iedzīvotāji, no kuriem 83,8% ir - gruzīni, 6,5% - azerbaidžāņi, 5,7% - armēņi, 1,5% ir krievi, bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji. Izplatītākā reliģija ir kristietība, lielākā konfesija ir pareizticīgie - 83,9%.3,9% iedzīvotāju pieder armēņu apustuliskajai baznīcai , 0,8% ir katoļi. Otra izplatītākā reliģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju ir islāms. Izplatītākās valodas ir oficiālā gruzīnu valoda (71%), krievu valoda (9%), armēņu valoda (7%) un azerbaidžāņu valoda (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju. Gruzijā dzīvo vairāk nekā 30 minoritātes un vismaz trīs no tām dzīvo kompakti. Gruzīni sastāv no daudzām etniskām grupām, kurām ir sava valoda vai dialekts. No 2004. gada Gruzijas prezidents ir Mihails Saakašvili, kas prezidenta amatu ieņem pēc „rožu revolūcijas”, kas risinājās 2003. gada 21.-23.novembrim, kad no amata tika atstādināts līdzšinējais prezidents, pazīstamais PSRS laiku politiķis Eduards Ševarnadze, kas tika vainots korupcijā, ekonomikas dīkstāvē, cilvēktiesību pārkāpumos un bezdarbībā.…